Informācija, kas līdz šim parādījusies presē par firmas “FCM” nodomiem būvēt Baltijas jūrā vēja parku, manuprāt, nav īsti precīza. Kartē patiešām ir iezīmētas piecas vietas. Taču nevajadzētu pārprast – mēs tās tur neesam parādījuši potenciālajai celtniecībai, bet gan tikai izpētes mērķu labad. Piecas vietas kartē iezīmējām tikai tāpēc, lai viena celtniecības rajona noraidījuma gadījumā izvairītos no birokrātijas procesa atkārtošanas.

Domāju, katram ir skaidrs – lai jūrā ierīkotu vēja ģeneratoru parku, vispirms ir jānodrošina vispusīga priekšizpēte gan vides, gan citās jomās. Pagaidām iespējamo ainu esam tikai modelējuši, taču tagad jāsper nākamais solis un jāpārliecinās, kā viss izskatīsies realitātē. Pie tā tad arī strādājam. Ģeneratorus nav paredzēts ierīkot visās piecās jūrā iezīmētajās vietās, bet gan kādā vienā no tām. Kur tas varētu notikt, to noteiks priekšizpētes rezultāti, un tas būs atkarīgs gan no putnu un zivju migrācijas ceļiem, gan nogrimušajiem kuģiem, gan nogremdētu ieroču laukiem un citiem apstākļiem.

Tāpat nevaru piekrist izskanējušajam apgalvojumam, ka pavisam paredzēts uzsliet 111 ģeneratoru. Nezinu, kur tāds skaitlis radies. Ģeneratoru skaits plānots no 40 līdz 80 un būs atkarīgs no to jaudas, kas tiks noteikta pēc priekšizpētes. Savukārt investorus nenorādām ne jau tādēļ, lai kādu noslēptu no sabiedrības acīm, bet tikai tāpēc, ka neviens uzņēmējs nav ieinteresēts, lai viņa vārds parādītos projektā, par kuru vēl nav skaidra likumdošana un citi spēles noteikumi.

Nevaru piekrist arī ostu pārstāvju teiktajam. Baltijas jūrā patiešām ir intensīva kuģu satiksme, taču kuģu ceļi noteikti un tos aizšķērsot neviens negrasās. Arī ostu akvatorijas no vēja parkiem paliks brīvas. Parku izvietojums būs stingri plānots un nevienam netraucēs. Bet satrauktos zvejniekus gribu nomierināt – viņi drīzāk var izrādīties tieši ieguvēji, nevis zaudētāji. Eiropā pašlaik noteikts stingrs zivju un zīdītājdzīvnieku migrācijas, barošanās un nārstošanas vietu monitorings. Visapjomīgākos pētījumus šajā jomā veic dāņi. Un secinājumi, ko viņi izdarījuši, liecina par to, ka vēja parki gan zivīm, gan jūras zīdītājdzīvniekiem neietekmē dzīves parašas un migrāciju, bet tieši otrādi – sekmē to vairošanos un attīstību, jo cilvēku radītās būves tiek izmantotas kā mākslīgie rifi, ap kuriem koncentrējas gan zivis, gan tām nepieciešamā barības bāze.

Tas rāda, ka vēja enerģētiķi citās tautsaimniecības nozarēs strādājošajiem cilvēkiem nav nekādi kaitnieki, bet gan drīzāk sabiedrotie. Mēs viens otram daudzējādā ziņā spējam palīdzēt.

Katrā gadījumā mēs esam atvērti turpmākajām sarunām ar visām ieinteresētajām organizācijām.

Aivars Upenieks,
SIA “FCM” valdes priekšsēdētājs