– Pastāstiet, kāds īsti ir šis jaunais mācību priekšmets.

– Caur valsts aizsardzības mācību (VAM) vēlamies sasniegt trīs mērķus – radīt vēlmi aizstāvēt Latviju, tātad audzināt patriotus, sniegt nepieciešamās zināšanas un praktiskās iemaņas valsts aizsardzībā.

Vēlos uzsvērt, ka mēs negribam viņiem iespiest rokās ieroci, uzvilkt formastērpu un lai viņi kļūst par Nacionālo bruņoto spēku karavīriem. Nē, tas noteikti nav mērķis.

– Kāpēc šāda mācība, jūsuprāt, ir nepieciešama?

– Mūsu valsts vēsture rāda, – esam bijuši okupēti vairākas reizes, un pašlaik ģeopolitiskā situācija ar Ukrainu, Baltkrieviju… Pastāstiet, kā citādi, ja ne ar visaptverošu valsts aizsardzību, mēs varam gādāt par savu drošību? Dažkārt tādus cilvēkus kā es uzskata par pārspīlētājiem, bet padomājiet paši – Ukraina, Baltkrievija ir tepat, tā vairs nav Kosova, Afganistāna, Irāka, kaut kas tālu prom. Esmu bijis vairākkārt Ukrainā un zinu – viņi nekad neticēja, ka valsts brīvība var būt tik trausla.

Mums ir jāsaprot, ka katra diena, ko šeit, Latvijā, piedzīvojam, ir gluži kā dziesmā, ko dzied Fils Kolins, – kā paradīzē.

Cilvēks jau diemžēl ir tāds – kamēr kaut kas nenotiek, tikmēr arī ikdienišķās lietas nenovērtējam. Tikai tad, kad pazūd, saprotam, cik tas bija svarīgs.

– Daudzi gan nesaprot ar ko stundas skolā atšķirsies no jaunsargu nodarbībām, tāpēc, lūdzu, paskaidrojiet!

– Jaunsardzes kustība ir interešu izglītība, kurā jaunieši piedalās brīvprātīgi. Apmeklējot nodarbības trīs mēnešu garumā, viņi dod svinīgo solījumu un kļūst par jaunsargiem, iegūstot arī jaunsarga apliecību. Bet valsts aizsardzības mācību, kas būs mācību priekšmets izglītības iestādēs, apgūst skolēni 10. un 11. klasē vai pirmajos kursos tehnikumos.

– Aizvien vairāk skolu grib saviem audzēkņiem piedāvāt aizsardzības mācību?

– Jā, bet pašreiz, kamēr VAM ir kā izvēles priekšmets, to izvēlas skolas un jaunieši, kurus tas interesē. Esam veikuši pētījumus, un rezultāti, protams, ir ļoti pozitīvi, bet es visus kušinu un mierinu, sakot:

“Pagaidiet, pagaidiet, kamēr nāks tie, kuri varbūt nebūs tik atsaucīgi un ieinteresēti. Tad mēs ieraudzīsim īsto ainu.”

Ir arī skolas, kurās ir daudz jauniešu, kuri ikdienā mājās runā krievu valodā, taču instruktori norāda, ka šie skolēni bieži vien pat uzrāda labākus rezultātus un ir daudz motivētāki. Piemēram, instruktors virsseržants Gunārs Strazdiņš, kurš priekšmetu pasniedz Rīgas 92. vidusskolā, atzīst, ka iesākumā visi skolēni, kuri nekad nav ar VAM saskārušies, ir izbrīnīti gan par mācību priekšmeta saturu, gan par pasniedzēju, kurš ierodas formastērpā, taču vēlāk ļoti labprāt līdzdarbojas un vienmēr aktīvi piedalās nodarbībās.

– Vai ieviešot šo kā obligātu priekšmetu visās skolā, pietiks pasniedzēju?

– Nevarētu teikt, ka pasniedzēju trūktu, bet, lai sasniegtu 2024. gada uzstādījumu, ka VAM ir obligāts mācību priekšmets, Jaunsardzes centram katru gadu ir jāpaplašinās. Tas nozīme, ka katru gadu būs nepieciešami 70 – 80 jauni darbinieki. Jā, katru gadu šajā saspringtajā darba tirgū nokomplektēt 80 jaunus jomas speciālistus varētu būt izaicinājums.

Iespējams traucē neinformētība par to, kas ir jaunsargu instruktors. Manuprāt, valda stereotips, – ja mugurā ir formas tērps, tad viņam obligāti ir jābūt militārpersonai. Bet tā nav! Jaunsardzes centrā tikai 30 procentu jaunsargu instruktoru ir militārpersonas, 70 procenti ir civilie darbinieki.

Viss, kas ir vajadzīgs, lai kļūtu par jaunsargu instruktoru, ir tikai vēlme. Ja cilvēkam ir kaut cik fiziskā sagatavotība un gaišs prāts, nekas cits netraucēs kļūt par jaunsargu instruktoru.

– Patiešām ikviens? Pat sievietes, kas nav pat jaunsardzē dienējušas?

– Pie mums strādā dažādu profesiju pārstāvji. Daudzi iepriekš bijuši pedagogi vai treneri, pamainījuši profilu, pielikuši klāt militārās zināšanas un specifiskās jaunsardzei un valsts aizsardzības mācībām nepieciešamās zināšanas.

Mums par jaunsardzes instruktori ir kļuvusi arī kāda skaistumkopšanas speciāliste, tāpat sabiedrisko attiecību speciāliste. Ir daudz sieviešu, kolektīvā aptuveni 40 procenti.

Un, jā, atalgojuma jautājums ir būtisks. Mēs varam ņemt no ”augstiem plauktiem” un runāt par vērtībām un patriotismu, darbinieku identificēšanos ar iestādes mērķi, bet, kamēr mājās nebūsi siltumā un ģimene paēdusi, šie ”augstie plaukti” var netikt aizsniegti.

Ir doma, ka līdz 2024. gadam alga instruktoram sasniegs aptuveni 1650 eiro ”uz papīra”. Manuprāt, reģionos tas jau ir konkurētspējīgs atalgojums.

– Strādāt ar bērniem daudziem varētu būs izaicinājums.

– Piekrītu. Interešu izglītība ir specifiska ar to, ka jaunsargu instruktors dažkārt ir mammas, tēta un psihologa vietā. Es parasti smejoties saku, ka jaunsargu instruktors ir emulators. Tā ir īpaša profesija.

Katrā ziņā būt par VAM skolotāju ir pilnas slodzes darbs. Nepieciešamas gan pedagoģiskās, gan militārās zināšanas, tādēļ, slēdzot darba līgumu ar Jaunsardzes centru, tiek nodrošināti visi nepieciešamie kvalifikācijas celšanas kursi, kā arī apmaksātas pedagoģiskās studijas.

Tāpat ir paredzēts, ka VAM vienai mācību klasei norisinās vienu dienu reizi mēnesī. Protams, ka sākotnēji izglītības iestādes saskārās ar izaicinājumu ieplānot šī priekšmeta norisi veselas dienas garumā, bet, skolām savstarpēji konsultējoties un daloties ar pieredzi VAM ieviešanā, izaicinājumu paliek arvien mazāk.