Intervija ar Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidkurzemes pārvaldes vadītājas vietnieci Aivitu Vītoliņu.

– Vai ir pamats satraukumam par šo infekciju Latvijā?

– Šobrīd Latvijā slimība nav reģistrēta un arī nav aizdomu, ka tā būtu.

Pirmais gadījums, ar ko Eiropā šogad sākās šī aktualitāte, – janvārī konstatēja infekciju ūdens bifeļiem Vācijā. Tad – martā Ungārijā vienā liellopu novietnē, bet divas nedēļas vēlāk – vēl divās novietnēs. Pēc tam slimību konstatēja Slovākijā trīs novietnēs.

Pagaidām jaunu ziņojumu mums nav, bet minētajās valstīs saslima liels skaits dzīvnieku.

Mutes un nagu sērga skar pārnadžus – govis, aitas, kazas, cūkas –, tā ieskaitīta ļoti bīstamo slimību grupā, un apkarošana ir konkrēta, rīcībai jābūt ātrai.

– Kādā veidā dzīvnieki saslimst?

– Vīruss reģistrēts jau sen, un pasaulē tas pastāv vairākos kontinentos, piemēram, Āfrikā, šad tad uzliesmo Turcijā. Tā kā starp valstīm ir ekonomiskie kontakti un pārvieto dzīvniekus, vīruss atceļojis arī uz Eiropu.

Vistiešāk tas no viena dzīvnieka uz citu nonāk ar izdalījumiem no organisma, bet pārnesējs var būt arī cilvēks ar apaviem, apģērbu un transportlīdzekli.

Infekcija izplatās strauji.

Vīrusam ir septiņi veidi, tie līdzīgi, bet katram ir sava tā saucamā patoģenēze (rašanās un attīstība organismā – A. M.). Kā pie visām vīrusu slimībām, to gaita ir pārsvarā akūta, viss notiek ātri.

Par mutes un nagu sērgu to sauc tāpēc, ka raksturīgās klīniskās izpausmes ir pamanāmas uz mutes gļotādas. Veidojas pūslīši, kas pārplīst, tad – čūlas, un dzīvnieks nespēj uzņemt barību.

Tādi paši čūlaini iekaisumi ir uz kājām starp nagiem, līdz ar to dzīvnieks klibo, tam sāpīga stāvēšana, un var novērot nepatīkamas izpausmes, kas saistītas ar šo slimību.

Te ārstēšanas nav, dzīvniekus tikai likvidē.

Profilaktiska vakcinācija ir aizliegta. Vakcinē tikai slimības skartajā punktā un uz brīdi – lai varētu secīgi veikt likvidēšanu, iegūt vajadzīgo laiku, ja lielā novietnē nespēj nogalināt visus dzīvniekus uzreiz.

– Ko Latvijā dara, lai izvairītos no slimības ievazāšanas?

– Ir izstrādāti plāni, lai izvairītos no jebkuras dzīvnieku infekcijas slimības, tā saucamie biodrošības pasākumi, kas jāievēro dzīvnieku turētājiem.

Cik mums zināms, maija vidū viņiem būs iespējams Lauku atbalsta dienestā pieteikties uz projektiem, lai uzlabotu biodrošību savās novietnēs.

Neskatoties uz to, kas varētu notikt nākotnē, jau tagad ikdienā jākontrolē saimniecībā iebraucoši transportlīdzekļi.

Īpaši rūpīgi jāskatās, lai teritorijā pie dzīvniekiem iebrauktu tīrs, dezinficēts transports, vai tā kautuves vai pircēju automašīna. Tāpēc, ka tās kursē ne tikai pa Latviju, bet arī brauc ārpus valsts tālu prom.

Jāizvērtē gan personāls, gan citi cilvēki, kuri iet pie dzīvniekiem; cik nepieciešams viņiem atrasties novietnē.

Ja kāds darbinieks vai ģimenes loceklis bijis tajās valstīs, kur ir šī sērga, tad pēc atgriešanās būtu ieteicams divas nedēļas vispār neiet kūtī, lai nepārnestu iespējamo vīrusu uz dzīvnieku.

Cilvēks pats neslimo, bet uz viņa elpošanas ceļu gļotādas vīruss spēj izdzīvot, un, gaisu izelpojot vai izklepojot, var to nodot dzīvniekam vēl zināmu dienu skaitu.

Šajā gadījumā cilvēks tiešā veidā var kļūt vīrusa pārnesējs.

– Vai tagad ieved mājlopus no slimības skartajām valstīm?

– No šīm valstīm – noteikti ne. Ir noteiktas zonas, no kurām pārtraukta dzīvnieku kustība, kā arī kontrolēta dzīvnieku izcelsmes produktu ievešana un izvešana.

Liegumus noņems, kad slimības apkarošanas pasākumus pabeigs.

Katrai valstij attiecībā uz konkrētu slimību ir piešķirts statuss – vai tā oficiāli brīva vai ne un tajā pastāv kādi ierobežojumi.

Latvijas statuss šobrīd ir – oficiāli brīva valsts no mutes un nagu sērgas. Mēs esam tiesīgi un drīkstam savus izaudzētos dzīvniekus un produkciju pārvietot uz zemāka vai līdzvērtīga statusa valstīm.