Vairis Šalms, pašvaldības aģentūras “Liepājas nodarbinātības projekti” direktors

Projektā “Skolēnu darbs vasarā” Liepājā šovasar būs nodarbināti 136 lielie skolēni (42 katru mēnesi) vecumā no 15 līdz 20 gadiem.

Viņi pļauj zāli, ravē taciņas, strādā kā dežuranti un rūpējas par tīrību Beberliņu atpūtas kompleksā, vāc gružus Karostas pludmalē, atvaļinājuma laikā aizstāj kopējus dzīvnieku patversmē “Lauvas sirds” u.c.

Ar pašvaldības finansējumu šovasar nodarbinās arī 200 bērnus vecumā no 13 līdz 14 gadiem.

Katrs strādā četras stundas dienā divas nedēļas lielākoties skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs.

Daļa no skolēniem vasaras brīvlaikā strādājuši arī iepriekšējos gadus, daļai tā ir pirmā pieredze.

Skolēni, kas piedalās nodarbinātības programmā, ir dažādi – gan tādi, kas vairāk laika vēlas pavadīt, lietojot telefonu, gan tie, kuri tiešām čakli strādā.

Pagājušajā gadā ar dažām meitenēm mums tiešām gāja grūti – viņas gribēja tikai sēdēt un spaidīt telefonu,

bet šovasar vērojams, ka jaunie strādāji ir čaklāki.

Daudz kas tomēr atkarīgs no viņu audzināšanas ģimenē – ja vieni pret darbu attiecas godprātīgi, tad citi, ja reiz ir iespēja, tad labprāt arī paslinko.

Dažkārt viens otrs sešpadsmitgadnieks ir spējīgāks nekā 18 gadus vecs jaunietis, kurš vienu dienu pastrādā ar trimmeri un pēc tam saka, ka tas viņam ir par grūtu.

Tikmēr sešpadsmitgadnieks mierīgi ar šo ierīci strādā.

Tomēr kopumā ar lielajiem bērniem esam apmierināti, bet vērtēt gados jaunākos strādātājus nevaram, jo pagaidām aģentūras darbos viņi nav iesaistīti.

Skolēni, kas strādā vasarā, ļoti būtiski atvieglo Nodarbinātības valsts aģentūras darbu.

Algoto pagaidu sabiedrisko darbu programma ir jūtami samazināta, un vienlaicīgi varam nodarbināt vien astoņus cilvēkus, bet mums jārūpējas par aptuveni 500 hektāru plašu teritoriju.

Līdz ar to skolēni mums dod lielu atspaidu vasaras periodā.

Dace Kārkla, Liepājas muzeja direktore

Bērnu iesaiste ir nenovērtējams atbalsts, jo, tieši pateicoties viņiem, tūrisma sezonas laikā izdodas nodrošināt, ka vasaras mēnešos lielais muzejs Kūrmājas prospektā ir atvērts septiņas dienas nedēļā, bet interjera muzejs Kungu ielā – sešas dienas nedēļā.

Tas ļauj ne tikai pagarināt darba laiku, bet arī nodrošināt muzeja pieejamību apmeklētājiem.

Jāsaka, ka jaunieši ir ļoti dažādi, tomēr centīgi un atsaucīgi.

Ja kādam gadās saslimt, jādodas uz eksāmenu vai rodas kāds cits neparedzēts apstāklis, vienmēr visu izrunājam un atrisinām korekti.

Nekad nav bijis gadījums, kad skolēns bez brīdinājuma pamestu savu posteni ekspozīcijā vai izstāžu zālē. Sadarbība ar viņiem ir bijusi ļoti laba, un kopīgi visu esam veiksmīgi saskaņojuši.

Šogad gan ir bijis izņēmums – “Hoijeres namā” viena meitene nostrādāja tikai vienu dienu un tad pazuda, vairs neatbildot uz telefona zvaniem.

Tomēr jāizsaka liels paldies pašvaldības nodarbinātības aģentūrai – viņiem izdevās operatīvi atrast aizvietotāju, kas ļāva nodrošināt muzeja darbību, kā plānots.

Kopumā bērni ir ļoti atbildīgi. Viņi cenšas izprast vidi, kurā strādā.

Kad viņi uzsāk darbu muzejā, mēs vienmēr uzsveram, ka jebkurai ekspozīcijas vai izstādes vienībai ir ne tikai mākslinieciska un materiāla, bet arī vēsturiska vērtība.

Mēs viņiem atgādinām, ka viņu atbildība ir rūpēties par šo kultūras mantojumu – nevis tikai muzeja īpašumu, bet visas Liepājas pilsētas un sabiedrības kopīgo vērtību.

Tāpat arī skaidrojam, ka, sākot darbu, viņi stājas juridiskās darba attiecībās ar visu tam atbilstošo atbildības līmeni – gluži kā pieaugušie. Un tas strādā – jaunieši to sadzird un pieņem.

Iepriekšējos gados pašvaldība mums piešķīra vairāk bērnu.

Šogad viņu skaits ir mazāks, tāpēc atteicāmies no apkopēju vietām. Visi jaunieši tiek nodarbināti klientu apkalpošanā un izstāžu zāļu uzraudzībā – jo bez šī atbalsta muzeju nemaz nevarētu atvērt.

Kad vēl bija vairāk bērnu, apkopēji darbojās rīta stundās, bet pēc tam palīdzēja muzeja krājumā, kur arī darba netrūkst. Šogad šādas iespējas vairs nav.

Pašlaik lielajā muzejā strādā seši jaunieši, Hoijeres namā – divi, kopumā astoņi. Agrāk to bija pat divpadsmit.

Protams, ne vienmēr apmeklētāju skaits ir liels – īpaši jūnija sākumā, pirmajās dienās, kad cilvēki vēl nav pieraduši, ka muzejs atvērts arī pirmdienās un otrdienās. Taču tas nemazina jauniešu pienākumu nozīmi.

Visintensīvākās dienas ir piektdienas, sestdienas un svētdienas, kad pilsētā ierodas tūristi, – tad muzejs patiešām ir pilns ar apmeklētājiem, īpaši jūlijā, kad tūrisma sezona ir pašā plaukumā.

Iespēja strādāt ir ļoti svarīga pašiem jauniešiem, bet arī muzejam tā ir būtiska.

Mūsu budžets ir ierobežots, un atšķirībā no lielākiem muzejiem, kā Rundāles pils vai Ventspils muzejs, mums nav iespēju algot sezonas darbiniekus.

Tāpēc šis pašvaldības atbalsts ir nenovērtējams – tas ļauj muzejam vasarā darboties mūsdienīgāk, pieejamāk un kvalitatīvāk.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.