Artūrs Butāns, Nacionālās apvienības (NA) “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Liepājas nodaļas vadītājs

Nacionālās apvienības viedoklis nav mainījies. Partnerattiecību likumpaketē saskatām daudz nepilnību un neloģisku lietu, uz tām centāmies norādīt, sniedzot savus priekšlikumus.

Ja reiz regulējuma patiesie iemesli ir stiprināt sociālo aizsardzību un novērst netaisnības, NA bija gatava atbalstīt regulējumu, kas attiektos uz visu veidu mājsaimniecībām – vecmāmiņu, kas dzīvo ar mazbērnu, divām māsām vai brāli ar māsu, kas saimniecisku vai citu iemeslu dēļ dzīvo vienā mājsaimniecībā.

Tās, reģistrējoties mājsaimniecību reģistrā, būtu sociāli aizsargātas, un tas novērstu visus juridiskos šķēršļus. Tāds bija mūsu redzējums.

Būtībā partnerības institūts ir laulību surogāts, paralēls institūts laulībai. Ideoloģisko virzienu izprotu, tomēr man nav saprotams, kādēļ netika ievēroti labi pārvaldības principi.

Ja kāda ministrija virza likumprojektu, sākotnēji to izskata valdībā, tad virza uz Saeimu, šoreiz tas netika darīts, valdībā to neizskatīja.

Viss notika steigā, ar ļoti īsu iesniegšanas termiņu.

Tik sensitīvos jautājumos, lai arī kāds būtu rezultāts, prasītos lielāku iesaisti lēmumu izstrādē.

Šobrīd esmu skeptisks, jo sabiedrības vairākums to vēlas tā iemesla dēļ, ka likumā to aizstāvēja Zaļo un zemnieku savienība, kura pirms vēlēšanām pauda pretēju viedokli.

Pieļauju, ka vairākums viņu vēlētāju domā, ka šāds paralēls institūts laulībām nav nepieciešams.

Uzreiz pēc sēdes savācām parakstus, lai demokrātiskā kārtā nodotu prezidentam šo izšķiršanos sabiedrības rokās.

Atšķirībā no citām opozīcijas partijām mēs ne tik daudz emocionāli uz to reaģējām, bet gan sniedzām priekšlikumus.

Ja mērķis ir pasargāt dažādas mājsaimniecības, tad tā arī būtu jādara.

Saucam to par mājsaimniecību reģistrēšanas likumu un paredzam arī visus citus mājsaimniecību modeļus, ne tikai homoseksuālus pārus.

Es tajā saskatu risku, ko vakar iezīmēja arī advokāts – šādā veidā rodas legāls veids, kā apiet nodokļus.

Piemēram, cilvēks vēlas slēgt nekustamā īpašuma darījumu – tā vietā, lai maksātu kapitāla pieaugumu vai citas nodevas, nodokļus, var ātri aiziet piereģistrēt partnerību, uzdāvināt viens otram īpašumu un nākamajā nedēļā savu partnerību šķirt.

Emocijas un gribēšana pieņemt sev parocīgu likumu ir aizskrējusi pa priekšu labas pārvaldības principiem un profesionālai rīcībai.

Nākotnes politoloģijas studenti varēs uz šo atskatīties un pētīt, kā politiskās procedūras nevajadzētu veikt.

NA kā konservatīva partija šāda institūta ieviešanai vajadzību nesaskata un savu viedokli nemainīs. Lai arī viedokļi atšķiras, galvenais, lai mēs kā demokrātiska sabiedrība spējam cieņpilni diskutēt.

Dace Bluķe, Liepājas domes deputāte

Tas ir ārkārtīgi svarīgs regulējums demokrātiskā un tiesiskā valstī.

Likums šobrīd neregulē pilnīgi visas ikdienas dzīves jomas, tomēr sperts pirmais ļoti svarīgais solis ceļā, lai visas Latvijas ģimenes būtu līdztiesīgas, vienlīdzīgas.

Šobrīd Latvijas ģimenēs aptuveni 40% bērnu dzimst nereģistrētās attiecībās. Šīs ģimenes bija mazaizsargātas, kā arī

viendzimuma pāru ģimenēm nebija nekādu iespēju tikt aizsargātām no valsts, runājot par laulības institūtu.

Ja salīdzina ģimenes, kuras dzīvo laulībā, ar tām, kuras laulību nav reģistrējušas, tiesiskās atšķirības ir būtiskas. Partnerības likums šo jomu sakārto.

Juristi ir plaši aprakstījuši, kuras sfēras šis likums vēl neregulē. Saprotu, ka mantojuma tiesības un vairāki citi jautājumi nav atrunāti, ar tiem vēl būtu jāstrādā.

Runājot par to, ka likumu var izmantot nepareizos nolūkos, prakse rāda, ka visas labās lietas sākotnēji mēģina apiet, izmantot ne tādā veidā, kā tas ir paredzēts. Šādi gadījumi būtu jāuzmana tiesībsargājošām institūcijām.

Ja attiecības pie notāra noslēgtas uz īsu brīdi un pēc tam šķirtas, bet to laikā norakstīts īpašums, tās tiktu iztiesātas un, domājams, pēc tam vairs neatkārtotos.

Ja paliek vēl kādas neaizsargātas grupas, šie jautājumi ir jāizskata un pie tiem jāstrādā.

Tomēr, ja mājsaimniecībā dzīvo vecmamma, mamma un mazmeita – mantojuma tiesības darbojas likumā noteiktā kārtībā, tāpat arī tuvinieki uz slimnīcu var iet viens pie otra, šādi ierobežojumi attiecas uz nereģistrētās attiecībās dzīvojošajiem.

Ceļš ir bijis ļoti garš un grūts, tādēļ šis pirmais solis bija ļoti svarīgs, tiesību loks gan vēl ir paplašināms, un Saeimai joprojām pie šī jautājuma būs jāstrādā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.