Valērijs Agešins, Saeimas deputāts (”Saskaņa”)

Saeimā darbojos vienīgajā komisijā, kas arī pandēmijas apstākļos strādā klātienē, proti, Nacionālās drošības komisijā.

Sēdes notiek reizi nedēļā, līdz ar to es ik nedēļu no Liepājas braucu uz Rīgu, kur nakšņoju īrētajā dzīvoklī. Pēc darba komisijā atkal atgriežos Liepājā.

Pastāvīgi Rīgā neuzturos, jo es sevi ļoti labi identificēju ar saviem vēlētājiem un dzimto pilsētu, kurā 20 gadu garumā palīdzu iedzīvotājiem risināt sociāla un cita rakstura problēmas.

Tāpēc man kā jebkuram deputātam, kurš ievēlēts no reģiona, vienlaikus jāstrādā gan savā pilsētā, gan Rīgā.

Kā jau minēju, Saeimā strādāju vienīgajā komisijā, kuras pārstāvji drošības un citu risku dēļ sanāk klātienē, tāpēc manā darba režīmā parlamentā nekas būtiski nav mainījies.

Kāpēc citi kolēģi, kas nestrādā klātienē, joprojām izmanto transporta izdevumu kompensāciju, jājautā viņiem pašiem.

Pieļauju, ka viņi šo kompensāciju izmanto, jo pārvietojas pa reģioniem, lai tiktos ar vēlētājiem dažādās pilsētās.

240,45 eiro, kas man kompensācijā izmaksāti decembrī, ir ceļa izdevumi braucieniem no Liepājas uz Rīgu un atpakaļ, kā arī tēriņi, kas radušies, dodoties uz tikšanos ar cilvēkiem savā – Kurzemes – vēlēšanu apgabalā. Ļaunprātīgi šī summa nav tērēta.

To, ka Saeimas deputātiem kompensē mājokļa īres un transporta izdevumus, es drīzāk atbalstu, jo pretējā gadījumā tiktu diskriminēti tie deputāti, kuri ievēlēti no reģioniem, kā arī viņu vēlētāji. Rīdziniekiem tomēr nav jāīrē dzīvoklis un īpaši daudz arī nav jāpārvietojas starp Latvijas pilsētām.

Šajā gadījumā ir līdzīgs jautājums: kāpēc Liepājas domes deputātiem pienākas bezmaksas caurlaides visās pašvaldības autostāvvietās pilsētā?

Uldis Budriķis, Saeimas deputāts (JKP)

Likumā noteikts, ka Saeimas deputātam izmaksājama kompensācija transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai.

Tas, ka pēdējos gados Saeimas deputāti strādā attālināti, daudzas lietas jau nemaina. Deputātiem tāpat jātiekas ar dažādu nozaru pārstāvjiem, vēlētājiem utt. Tomēr ir jautājums par vairākiem kolēģiem, kas ik mēnesi nobraukā ļoti lielas summas.

Kas attiecas uz mani, tad visa šī sasaukuma laikā ne centa neesmu prasījis transporta izdevuma segšanai, lai gan laiku pa laikam man tāpat jāierodas Saeimā. Es tomēr īrēju dzīvokli Rīgā, līdz ar to uzskatu, ka man nav jāprasa kompensācija par nokļūšanu darbā. Tāda ir mana izvēle.

Tajā pašā laikā, apzinoties darba specifiku, izprotu kolēģus, kuri daudz braukā. Tāpat man ir saprotama arī sabiedrības neizpratne par šīm kompensācijām, īpaši, ja šīs summas mērāmas vairākos simtos.

Saeimai nav pienākuma pārbaudīt, vai prasītā kompensācija atbilst faktiskajiem izdevumiem, bet, cik zinu, šie tēriņi ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) redzeslokā.

KNAB šajos kompensāciju stāstos ir ļoti ieinteresēts, to mēs redzam arī Adamoviča (Saeimas deputāts Aldis Adamovičs, pret kuru KNAB iepriekš sāka kriminālprocesu saistībā ar transporta un dzīvojamo telpu īres kompensāciju izkrāpšanu – red.) gadījumā.