Mamogrāfija ir pamata izmeklējums krūšu veselības diagnostikā. Regulāras pārbaudes jau būtu nepieciešamas, un ārsti iesaka tās sievietēm no 40 gadu vecuma ik pa diviem gadiem.

Līdz mamogrāfijai sievietes var pārbaudīt krūšu veselību ar ultrasonogrāfiju. Valsts apmaksātais mamogrāfijas skrīnings ir no 50 gadu vecuma.

Papildus krūšu izmeklēšanā ir pieejamas arī šādas metodes: magnētiskā rezonanse un mamogrāfija ar kontrastvielu, uz šīm metodēm nosūta, kad ir veikta mamogrāfija un ultrasonogrāfija.

Gribētu, lai sievietes, kas iekļaujas skrīningā, interesētos, nāktu un mūs apmeklētu vairāk.

Dāmas diemžēl neizmanto gana daudz šo valsts apmaksāto izmeklējumu.

Lūgums arī citu specialitāšu ārstiem – pajautājiet, vai un kad paciente bija pārbaudīties. Paldies tiem dakteriem, kas to dara. Ir sievietes, kas pat saka, ka ārsts nākamreiz pretim neņems bez mamogrāfijas. Bet vajadzētu vairāk.

Bet liela daļa, iespējams, ka baidās – bail, ka sāpēs, jo “viena tante teica, ka būs sāpīgi un vispār tas ir šausmīgi”.

Tā nav, protams, nav tas patīkamākais izmeklējums, bet daudzas, kas atnāk un izdara, jo saprot, ka to vajag, pēc tā atzīst – ka nemaz nav tik traki.

Pie mums nonāk sievietes no citiem speciālistiem, kas ir kaut ko sataustījuši krūtīs, sievietes, kurām ģimenē bijušas krūts slimības, onkoloģija, tad ir vēl tāds variants, ka draudzenēm, paziņām, radiniecēm atklāj, un tad sievietes nāk un pārbaudās – grib, lai viss ir kārtībā.

No mamogrāfijas nav jābaidās – tā nenotiek ilgi, un nav tik traki!

Ir vēl citi iemesli, kāpēc sievietes izvēlas nenākt uz mamogrāfiju.

Sievietēm ir arī tās bailes, ka “kaut kas tomēr būs un tomēr atradīs, labāk dzīvot neziņā, varbūt man paies garām”. Vēl ir gadījumi, kad pirmā mamogrāfija uztaisīta, bet bijusi sliktāka komunikācija ar personālu vai process šķitis sāpīgāks.

Mamogrāfijas izmeklējumam ir jādod iespēja.

Citas atkal domā, ka, saspiežot krūtis, pēc tam noteikti kaut kas izaugs un attīstīsies. Tā nav! Tas ir zinātniski pierādīts. Aparāts nesaspiež vairāk, kā vajadzētu, bet bez saspiešanas nav jēgas, jo tad izmeklējumā neko neredz.

Krūts veselības mēnesis ir iespēja atgādināt un motivēt rūpēties par krūtīm, tad arī sievietes sasparojas, jo vairāk dzird.

Vēl ko var darīt – uzjautājam savām mammām, omītēm, kad pēdējo reizi bija uz izmeklējumu. Varbūt neiet, jo nav iespēju tikt un nav, kas palīdz aizvest.

Ko esam novērojuši, ka uz mamogrāfijām mēdz nākt draudzenes, mammas un meitas.

Bet – aizvedam pašas sevi pie rokas.

Būs tā labā sajūta, ka tas, ko vajag sevis labā, ir izdarīts. Reizi divos gados var saņemties.

Jāņem arī vērā, ka tad, ja veic izmeklējumu, tā ir lielāka iespēja laikus un ātri atrast onkoloģiju, līdz ar to operāciju apjomi ir mazāki un ārstēšana padodas labāk. Jo ilgāk ielaiž, jo process var būt smagāks.

Svarīgi sievietēm ir arī savas krūtis pazīt – iztaustīt, ja ko pamana – tad griezties pie ārsta vai pie mums, skatīsimies. Negaidām neko, labāk atnākt un parādīt speciālistiem.

Nedomāt – ka gan jau pāries.

Sievietēm dabā tā ir iekārtos, ka krūtis ir jutīgas un mainīgas – tās var sāpēt, un tās ir jāuzrauga, jāmīl, par tām jārūpējas. Skaistas krūtis ir veselas.

Marta Krūmiņa, Liepājas Reģionālās slimnīcas ārste radioloģe

Uzziņai

– 2025. gadā Liepājas Reģionālajā slimnīcā veiktas 2299 mamogrāfijas.

– No tām 1358 ir valsts apmaksātā skrīninga mamogrāfijas un 941 ir tā saucamās diagnostiskās mamogrāfijas (pacientes, kas nāk ar ārstu nosūtījumu, nevis vēstuli).

– Ar LRS Krūts veselības kabinetu sazināties un pierakstīties izmeklējumiem var pa tālruni 26650125.

– Krūšu skrīninga veikšanai kopumā 2024. gadā Nacionālais veselības dienests nosūtīja vairāk nekā 133 tūkstošus vēstules – gan papīra formā pastkastītēs sieviešu deklarētajā dzīvesvietā, gan e-adresēs, kurām tādas ir izveidotas.

Avoti: LRS, NVD

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.