Alīna Kozlovska, AS “Sadales tīkls” ārējās komunikācijas vadītāja

Sistēmas pakalpojumu tarifs pēc būtības ir maksa par milzīgās, kritiski nozīmīgās elektroapgādes sistēmas uzturēšanu un attīstību – “Sadales tīkla” pārvaldībā vien ir elektrolīnijas 92 tūkstošu kilometru kopgarumā, ap 28 tūkstošiem transformatoru apakšstaciju, vēl lielāks skaits sadales skapju, 1 miljons viedo elektroenerģijas skaitītāju u.c.

Tas viss ļauj nodrošināt elektrības piegādi gandrīz 800 tūkstošiem mājsaimniecību un uzņēmumu visā Latvijā.

Tāpēc jaunie tarifi veidoti atbilstošāki sistēmas faktiskajām izmaksām, kā arī vienādi gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, jo

elektrotīkla izmaksas ietekmē klientu elektrības pieslēgumu tehniskie dati, nevis juridiskais statuss.

Lai izmaksas par sistēmas pakalpojumiem būtu optimālas, ir būtiski izvēlēties gan individuālajiem elektroenerģijas lietošanas paradumiem atbilstošu slodzi (jaudu), gan arī atbilstošu sistēmas pakalpojumu tarifu plānu (“Pamata” vai “Speciālais”).

“Pamata” tarifi piemēroti iedzīvotājiem ar regulāru, aktīvu ikdienas elektroenerģijas patēriņu, savukārt “Speciālie” – īpašumiem, kuros elektroenerģijas patēriņš ir ļoti mazs vai neregulārs, piemēram, īpašumiem, kas izlikti pārdošanā un netiek ikdienā apdzīvoti, vasarnīcām ziemas mēnešos, uzņēmumiem ar sezonālu darbību ārpus sezonas u.tml.

Izvēloties “Speciālo” tarifu plānu, katram pašam rūpīgi jāseko līdzi savam patēriņam, jo pat nelielas tā svārstības var strauji palielināt ikmēneša izmaksas.

Alda Ozola, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja

Kopš tarifu projektu iesniegšanas brīža – pagājušā gada rudens – esam intensīvi strādājuši pie izmaksu izvērtēšanas, regulāri pieprasot abiem operatoriem – ”Sadales tīklam” un AS ”Augstsprieguma tīkls” – sniegt izmaksas pamatojošos dokumentus un precizējošu informāciju.

Lai arī tirgū energoresursu cenas ir stabilizējušās, ģeopolitiskā situācija ir atstājusi sekas uz visu tautsaimniecību kopumā, piemēram, kopējo cenu pieaugumu valstī.

No kopējā izmaksu kāpuma nav spējis izvairīties neviens tautsaimniecības sektorā esošs uzņēmums, tostarp sistēmas operatori, kuru tarifi nebija mainīti jau vairākus gadus.

Piemēram, AS ”Sadales tīkls” gadījumā pēdējo reizi tarifs kāpis 2016. gadā.

Sadarbībā ar iesaistītajām pusēm ir panākts labākais iespējamais risinājums, maksimāli samazinot negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Galvenie ietekmējošie faktori ”Sadales tīkla” tarifa kāpumam ir bijusi elektroenerģijas cena tirgū, par kādu operators iegādājies elektroenerģiju tehnoloģiskajam patēriņam un sistēmas uzturēšanai.

”Sadales tīkla” tarifa pieaugumu tostarp ietekmējis AS ”Augstsprieguma tīkls” pakalpojuma izmaksu pieaugums, kā arī vispārējais cenu pieaugums valstī un elektroenerģijas patēriņa kritums Latvijā ģeopolitisko un sociālo apstākļu ietekmē.

Artūrs Butāns, Saeimas deputāts

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone mudina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, “Sadales tīklu” un “Augstsprieguma tīklu” nākt ar priekšlikumu pārvērtēt elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifu atbilstoši esošai situācijai.

Šie tarifi nav atbilstoši Latvijas iedzīvotāju maksātspējai!

Tas, ko no regulatora un pakalpojuma sniedzējiem dzirdam, ir aicinājums iedzīvotājiem pārskatīt mājsaimniecībai nepieciešamās pieslēguma jaudas.

Tā ir taisnība, jo dati parāda, ka daudzi pieslēguši lielākas jaudas, nekā viņu mājsaimniecības patērē. Ja agrāk tas būtiski nesadārdzināja rēķinu, tad šobrīd sadārdzinājums jūtams diezgan dramatiski.

Taču ar jaudas samazināšanu būtu nepietiekami, jo šobrīd ciparu lēciens, kas atspoguļojas rēķinos, pat pārskatot jaudas, ir pārāk liels.

Protams, valsts kapitālsabiedrībām definētais mērķis ir gūt peļņu, bet vienlaikus, un to es šo uzņēmumu pārstāvjiem esmu arī atgādinājis, jānodrošina sabiedrībai pieejams pakalpojums. Tas arī rakstīts šo uzņēmumu statūtos.

Šobrīd situācija ir duāla –

no vienas puses, šie uzņēmumi kalpo sabiedrībai, no otras puses, cērt iedzīvotāju makos,

proti, tiecas pēc peļņas, neskatoties uz to, vai klienti spēj par pakalpojumu samaksāt.

Esmu pētījis elektrības sadārdzinājumu. Regulators, kas apstiprinājis elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifu, skaidrojis, kāpēc tas bija nepieciešams.

Taču tas, kas nav saprotams, vismaz man, ir – kāda elektrības cena ir ņemta par pamatu šī tarifa aprēķināšanai, jo cena biržā taču ir mainīga. Šeit es no regulatora gribētu sagaidīt skaidrāku atbildi.

Mums ir speciāli izveidota jauna Klimata un enerģētikas ministrija. Diemžēl es neredzu, ka tā aktīvi iesaistītos, iedzīvotājiem un uzņēmējiem skaidrotu situāciju un nāktu klajā ar kaut kādiem risinājumiem.

Politiķi, protams, var domāt par atbalsta paketēm iedzīvotājiem, īpaši stiprināt tās sabiedrības grupas, kas ir mazāk aizsargātas, bet otrs veids ir meklēt risinājumu, mudinot tomēr pārskatīt tarifu.

Manuprāt, šobrīd par to ir politiski jāizšķiras, jo jaunie tarifi nav adekvāti.