Mārtiņš Mālmeisters, CSDD Komunikācijas departamenta vadītājas vietnieks

Tas ir medicīnas komisijas un ģimenes ārstu kompetences jautājums – iedziļināties katra cilvēka veselības stāvoklī.

Pēc 65 gadu sasniegšanas veselības pārbaudes ir jāveic ik pēc trim gadiem, taču,

ja komisijai vai ģimenes ārstam ir aizdomas par cilvēka veselības stāvokli, tad medicīnas izziņu var izsniegt arī uz vienu gadu

vai arī veikt atzīmi CSDD reģistrā, ka personas veselības stāvoklis neatbilst transportlīdzekļa vadīšanai.

Kontroles pasākumi pašlaik ir pietiekami, lai novērtētu cilvēku veselības stāvokli, taču vissvarīgākais apstāklis ir tajā, kāda ir līdzcilvēku attieksme.

Ja līdzcilvēki pamana, ka veselības stāvoklis ir pasliktinājies un transportlīdzekļu vadīšana varētu būt bīstama, tad, pirmkārt, to neatļaut un situāciju izrunāt, lai novērstu potenciālas traģēdijas.

Otrkārt, vērsties pie ģimenes ārsta, kas CSDD reģistrā var veikt atzīmi par vadīšanas tiesību anulēšanu.

Runājot par atļauju noteiktu kategoriju autovadītājiem pārvietoties tikai noteiktās teritorijās – valstiskā līmenī par to netiek diskutēts, un šādas prakses nav nekur Eiropā.

Laila Atiķe, ārste

Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kā tiek pārbaudīta autovadītāju veselība, ik pa laikam tiek papildināti.

Iespējams, pacientam šķiet, ka viņš aizpilda anketu, kurā jānorāda visi dati attiecībā uz veselības stāvokli, un viss. Tomēr viņi nemana, ka tajā laikā mēs skatāmies gan narkoloģijas, gan psihiatrijas reģistru.

Ģimenes ārsti šiem reģistriem klāt netiek, tādēļ šīs izziņas viņi var pieprasīt mums vajadzības gadījumā.

Vienkārši paļauties uz cilvēku godprātību īsti nevar,

tādēļ papildus ejam arī e-veselībā, kur redzam to, pie kādiem speciālistiem viņš bijis nosūtīts, kādi medikamenti lietoti, izrakstīti, utt. Tāpat arī sazvanāmies ar ģimenes ārstiem, lai noskaidrotu reālo situāciju.

Ir daudz pacientu, kuri pie mums medicīniskās izziņas nenokārto, jo neatbilst prasībām, tomēr, pēc laika pārbaudot informāciju, redzam, ka kādā citā iestādē viņi to ir nokārtojuši.

Ļoti bieži ir tā, ka sievas vēlas aizpildīt veidlapu par vīru, ko mēs neļaujam darīt. Ne reizi vien cilvēki dusmīgi aiziet no doktorāta,

tomēr ir jāsaprot – ja cilvēks vēlas vadīt automašīnu, viņš pats spēj aizpildīt veidlapu.

Ja viņš to nespēj – tas ir rādītājs, ka kaut kas tomēr nav kārtībā.

Par koncentrēšanos un uzmanības noturību – ja šāda problēma ir, visdrīzāk bērns vai jaunietis nokļūst psihiatra redzes lokā, tiklīdz tāda kaite ir konstatēta, kā rezultātā reģistrā šāda informācija mums jau ir pieejama. Vai reģistru pārbauda visi – tas ir cits jautājums.

Būtībā to, vai cilvēks spēj koncentrēties un noturēt uzmanību, var pamanīt jau uzreiz, kā viņš ienāk doktorātā. Protams, ja būtu testi, ar kuru palīdzību papildus pārbaudīt koncentrēšanās spējas vai uzmanību, tas būtu tikai labi, neko sliktu tur nesaskatu.

Vecuma ierobežojumi gan ir diskutabli.

Mums ir bijuši cilvēki, kuri dzimuši 1933. gadā un kontaktē pilnīgi adekvāti bez atmiņas un uzmanības traucējumiem.

Arī depresija, kurai ir ļoti dažādi veidi, vai kādi emocionāli pārdzīvojumi, sēras, nenozīmē, ka mums šim cilvēkam ir jāliedz vadīt transportlīdzeklis.

Klīniskā psihologa pakalpojumus izmantojam pirmstermiņa komisijām, kad tiesības zaudētas alkohola reibumā. Ja tas notiek atkārtoti, klīniskais psihologs ir obligāts un tas novērtē uzvedību, trauksmi, reakciju uz stresa situācijām.

Šajās komisijās mums ir tiesības nosūtīt pacientu uz pilnīgi jebkuru izmeklējumu pēc mūsu ieskatiem, ja rodas kaut minimālas pamatotas aizdomas.

Cilvēki ir dažādi, nesen bija gadījums ar pacientu, kurš knapi redz, ejot turas pie mēbelēm, bet vēlas nokārtot ieroču nēsāšanas atļauju.

Protams, ir grūti ar cilvēkiem, kuri dzīvo laukos, autoveikalu viņiem nav, bet līdz veikalam kaut kā ir jātiek. Cilvēcīgi mēs to saprotam, tomēr nevaram ļauties tikt iežēlināti.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.