Armīns Robežnieks, SIA ”Liepājas autostāvvietas” vadītājs

Protams, stāvvietu vienmēr varētu būt vairāk, taču pašvaldība tam rod risinājumus.

Izbūvēti stāvlaukumi pie Liepājas teātra, pie Roņu ielas izejas uz pludmali, stāvlaukuma aprises jau redzamas K. Zāles laukumā.

Tāpat ir liels stāvlaukums pie koncertzāles, kur automašīnas var novietot bez maksas.

Pats centrs, kur vitāli svarīgi nodrošināt transportlīdzekļu kustību, neradīt apgrūtinājumus tirgotājiem un kafejnīcām, paliek par maksu.

Manuprāt,

pašvaldība iet pareizā virzienā, ka apkārt centra zonai izbūvē lielus stāvlaukumus un centra ielu malās ir maksa,

lai nepiepildītu pilsētu ar automašīnām. Tās ir piecas minūtes, ko iet līdz centram. Ja pats centrs būs bez maksas, tad no rītiem to pieblīvēs mašīnas, kas izbrauks tikai vakarā.

Laukumā pie Liepājas Universitātes Lielajā ielā pēc pārbūves plānots elektroauto uzlādes punkts un velosipēdu un elektroskrejiteņu nomas vieta, līdz ar to šī vieta būtu atvēlēta gājējiem, nevis automašīnām.

Tomēr apsverot auto iebraukšanu un novietošanu, jāatceras, ka Liepājas centrs ir pārbagāts ar dzīvojamo fondu. Cilvēkiem, kuri tur dzīvo, nedrīkstam liegt piekļūt savam īpašumam ar transportlīdzekli.

K. Valdemāra, Avotu ielā iedzīvotāji ir nelaimīgi, jo to posmos atļauts publiski novietot auto. Iespējams, tur jāizskata ierobežojumi, lai situācija būtu pretimnākoša iedzīvotājiem.

Nomas elektroskrejriteņi pašlaik rada problēmas un haosu, jo tie nomesti uz ietvēm, pat uz ielas un izmētāti ne tikai centrā, bet jebkurā dzīvojamā rajonā.

Arī satiksmē tie autovadītājiem rada satraukumu un apjukumu.

Pilsētā būtu jārada tiem regulējums, un arī speciālu stāvvietu jautājumā pašvaldībai un uzņēmējiem vajadzētu nākt kopā, rīkot sabiedrisku apspriešanu, lai noteiktu konkrētus punktus, kur elektroskūteri tiktu novietoti un sakārtoti.

Tas būtu tikai pozitīvi, jo šobrīd noteikumi vairāk ir par to, kur tos nedrīkst novietot, piemēram, Rožu laukumā.

Ja būtu noteiktas vietas, kur drīkst novietot, tad cilvēki pārvietotos no stenda uz stendu, nevis nomestu braucamos kur pagadās.

Didzis Jēriņš, Liepājas domes izpilddirektora vietnieks

Pašvaldība var pieņemt saistošos noteikumus un regulēt elektroskrejriteņu izmantošanas nosacījumus. Šoruden to nerisināsim, jo drīz beigsies sezona.

Pirmā lieta noteikti ir prasība novietot tā, lai netraucē gājējiem, piemēram, uz ietves elektroskūteris būtu jānoliek pie ēkas sienas, žoga – maliņā.

Otrs risinājums būtu izveidot stāvvietas.

Pašvaldība visdrīzāk nebūvēs infrastruktūru, jo laukums nevar būt katrā vietā, un tādus pilsētā vajag vairākus simtus.

Var pāris vietās, bet tad tas nozīmē, ka centrā ir, bet Priežu ielā nav un skrejritenis tomēr būs uz trotuāra. Runāsim ar operatoru ”Bolt”, jo tie, protams, ir ieguldījumi.

Domāju, ka novietnes sanāktu biežāk nekā autobusu pieturas, un tām ne visām ir nojumes, kas būtu prioritāte budžetā, nevis skrejriteņu vietu izbūve. Turklāt Liepājā tā sanāktu atbalsta sniegšana vienam uzņēmējam.

Pēc pārbūves Lielās ielas posmā no Ludviķa līdz Katoļu ielai vairs nebūs autostāvvietu. Tur būs arī veloceliņi no ”Drogām” līdz Peldu ielai, arī tas uzlabos mikromobilitātes risinājumus.

Citur ir pretēji, piemēram, K. Zāles laukumā būs autostāvvieta, no kuras var pārvietoties kājām pa pilsētu, tā samazinot automašīnu skaitu.

Protams, veciem cilvēkiem un bērniem ir jāspēj piebraukt mājas tuvumā. Ja tā nav, šīs vietas izmirst, un Rīgas centrs ir piemērs – tur nav cilvēku.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.