Aldaru ielas iedzīvotāja: Sajūta, ka dzīvoju lielceļa malā
Kopš pabeigti Aldaru ielas rekonstrukcijas darbi pilsētas ielu apgaismojuma projekta ietvaros, jūtos tā, it kā dzīvotu šosejas malā. Agrāk priecājos – lai arī dzīvoju gandrīz pilsētas centrā, atverot logu, varēju baudīt klusumu. Tagad ir pilnīgi pretēja situācija. Nopietni apsveru par pārcelšanos uz citu dzīvesvietu. Jā, autovadītājiem tagad ir labi, bet ne Aldaru ielas iedzīvotājiem.
Mana dzīvokļa logi sanāk tieši uz rekonstruētās ielas pusi, dzirdu kā brauc lielās automašīnas, kas agrāk šo ielu neizmantoja. Acīmredzot tagad tā ir ērtāka, nekā Raiņa iela. Īpaši pa naktīm var dzirdēt, kā grab to kravas, neļaujot gulēt. Ar tagadējo troksni nav mierā arī citi iedzīvotāji. Zinu, ka ar pārmaiņām sevišķi neapmierināta ir kāda Pīlādžu ielā dzīvojoša sieviete. Skaisti izremontētajā mājā parādījušās plaisas. Un tas no garām braucošajām smagajām automašīnām un to radītajām vibrācijām. Radusies situācija, protams, rada kreņķi, jo nama iekštelpu atjaunošanā ieguldīta liela nauda.
Aldaru ielā izmainīta arī līdzšinējā satiksmes organizācija. Posmā no M. Gūtmaņa ielas līdz Kaiju ielai turpmāk tā būs vienvirziena iela – virzienā uz centru. Visu to laiku, kamēr notika remonts, šoferi ceļazīmes vai nu ignorēja, vai vienkārši neievēroja, un gadījās pat tādas bīstamas situācijas, ka spēkrati brauca viens otram pretī. Un tad sākās skaļa taurēšana, atkal traucējot mieru.
Šķiet, ka arī ātruma ierobežojumus neviens neņem vērā. Tā kā iela tagad ir smuka, visi sākuši nenormāli traukties. Starp mājām spēlējas bērni, bumbas tiek izspertas uz ielas, viņi skrien pakaļ… Redzēju, ka reiz pat vienam bērnam auto nobremzēja pie pašām kājām. Jāsaka, ka bremžu kaukšana tagad uz šīs ielas ir ierasta parādība. Vai nevar salikt guļošos policistus? Kā nekā dzīvojamais rajons, Aldaru ielā ir arī poliklīnika, kuru apmeklē dažāda vecuma cilvēki. Domāju, ka no drošības viedokļa tas būtu tikai ieguvums. Arī močiem patīk pa šo ielu traukties lielā ātrumā.
Nevar, protams, teikt, ka no rekonstrukcijas nav nekāda labuma. Tagad iela ir gaišāka, līdz ar to – drošāka. Ja agrāk vakaros kājām mājās nenācu, vienmēr braucu ar taksometru vai gāju kopā ar vēl kādu, tad tagad tik lielas bailes vairs nav. Iela bija sliktā stāvoklī, diennakts tumšajā laikā nevarēja zināt, vai kādā bedrē neiekāpsi. Tagad viss ir sakārtots. Labi, ka ir padomāts par riteņbraucējiem. Tikai spēkratu vadītāji varētu izturēties ar lielāku cieņu, un neatstāt savus braucamos uz veloceliņiem.
Aldaru ielas iedzīvotāja