Amerikāņu žurnāls “Forbes” izveidojis profesiju sarakstu, kuru pārstāvjiem visvieglāk saglabāt vai atrast darbu ekonomiskās lejupslīdes laikā.

Pirmo vietu sarakstā ieņēmis tirdzniecības pārstāvja darbs, otrajā vietā ir klientu atbalsta dienesta darbinieki lielajos zvanu centros vai kompānijās, bet trešajā vietā – grāmatveža darbs lielās konsultāciju firmās, kas sniedz pakalpojumus ASV budžeta iestādēm. Ceturtajā pozīcijā “Forbes” sarakstā atrodas sociālie darbinieki, savukārt piekto vietu ieņem programmnodrošinājuma darbinieki. Pirmajā desmitniekā ierindojies arī asistenta, personiskā sekretāra, sistēmu administratora, kvalificēta tehniskā darbinieka un pārdošanas nodaļas vadītāja darbs.

Šīs informācijas publiskošana mūsu platuma grādos raisīja pārdomas, kurš var justies droši Latvijā, kur arī bezdarba līmenis pakāpeniski ceļas un ļaudis pat ikdienas sarunās apspriež iespēju, ka var tikt atlaisti no darba jebkurā dienā. Interesanti, ka privātajā sektorā dzird gan par gadījumiem, kad darba devēji pret darbiniekiem izturas augstprātīgi un piespiež aiziet no darba, izbēgot no finansiāliem tēriņiem atlaišanas gadījumā. Dzirdēts arī, ka cilvēki no uzņēmumiem aiziet bez rūguma sirdī, ar izpratni un reāliem solījumiem saņemt uzaicinājumu nākt atpakaļ, tiklīdz tas atkal būs iespējams. No atlaišanas nav pasargāti arī pašvaldību un valsts iestāžu darbinieki, kuriem jāpilda rīkojums, un dažviet gandrīz automātiski jāsamazina štats. Arī te viedokļi ir kardināli pretēji – ja tiek atlaisti patiešām tie, bez kuriem var iztikt, tad tas nemaz nav slikti, jo, ko tur slēpt, daudzviet skaidri redzams, ka štats ir uzpūsts un vesela dienesta vietā to pašu darbu var veikt pāris speciālistu. Bet, ja vienus, ne vienmēr pašus labākos un profesionālākos piesedzot, atbrīvo no darba tos, kas savus pienākumus pilda apzinīgi un ir savā vietā, tad gan žēl.
Darba devēji gan oficiālās diskusijās, gan neformālās viedokļu apmaiņās ir atzinuši, ka šis laiks skolo arī viņus, liek domāt par savu uzņēmumu un attiecīgi arī par darbinieku produktivitāti. Un šajā situācijā tiek izvērtēta katra spēja arī krīzes apstākļos apliecināt savu profesionalitāti. “Nākas pārliecināties, ka cilvēki pēdējo trekno gadu iespaidā atkal ir jāmāca strādāt. Un pirmos no darba atlaižu tos, kas neizprot, ka algu nemaksā tikai par nākšanu uz darbu,” kādā sarunā nupat pastāstīja viens no pilsētas uzņēmējiem. “Es zinu, ka zaudēju savu popularitāti darbiniekos ar katru šādu atlaišanu, tomēr man nav citas iespējas. Un tiem, kas pierāda, ka spēj paveikt visu, ko no viņiem prasa, pietiekami labā kvalitātē, ne par ko nav jābaidās, to arī esmu skaļi pateicis,” viņš turpināja.

Uzņēmējs uzskata, ka daudz ko ļaunu nodarījusi arī šķībā izglītības sistēma, kas iepotējusi cilvēkiem uzskatu, ka noteikts izglītības dokuments, nevis katra zināšanas un spējas ir panākumu garants. “Kamēr darba vietu skaits palielinājās, šādi viltus speciālisti varēja justies diezgan labi kā valsts un pašvaldību iestādēs, tā privātajā sektorā, bet tagad viņi būtu pirmie kandidāti, lai piešķirtu bezdarbnieka statusu,” saka firmas direktors. Viņš uzskata, ka atbilde uz jautājumu, kuras ir drošākās darba vietas Latvijā, ir jāmeklē nevis profesiju klasifikatorā, bet gan mūsu pašu attieksmē pret darbu.

Anda Pūce,
laikraksta “Kurzemes Vārds” žurnāliste