Andis Cinītis: Būt karavīram nav vienkārši amats; tā ir misija un aicinājums
Patriotu mēnesī atceroties un godinot cilvēkus, kuri cīnījušies un atdevuši dzīvību par Latviju, daudzi apdomā savus pienākumus pret valsti un apsver iespējas iesaistīties tās drošības stiprināšanā, tostarp pievienojoties Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
liepajniekiem.lv
Karavīrs ir cilvēks, kurš ir gatavs aizstāvēt savu valsti, tās brīvību un iedzīvotāju drošību, pat ja tas nozīmē riskēt ar savu dzīvību.
Būt karavīram nav vienkārši amats; tā ir misija un aicinājums, kas pieprasa augstu disciplīnu, izturību un spēju pielāgoties sarežģītām situācijām.
Karavīra darbs prasa pastāvīgu gatavību reaģēt uz jebkādām situācijām, kas var apdraudēt valsts stabilitāti.
Lai kļūtu par karavīru, nepieciešama patiesa vēlme un apņēmība kalpot Latvijai.
Karavīrs ir ne tikai fiziski un garīgi sagatavots, bet arī emocionāli gatavs nest atbildību par valsts drošību.
Lai pievienotos Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, interesentiem jāiztur atlases process, kurā tiek izvērtētas gan fiziskās spējas, gan psiholoģiskā sagatavotība un motivācija.
Kandidātiem jābūt gataviem ne tikai izpildīt augstus fiziskos standartus, bet arī parādīt stabilitāti, lojalitāti un komandas darba prasmes.
Pēc atlases sākas mācības, kurās topošajiem karavīriem māca militārās prasmes, taktiku, disciplīnu un spēju strādāt vienotā komandā.
Tiek attīstīta izturība un spējas pielāgoties jebkuriem apstākļiem, lai karavīri būtu gatavi reaģēt arī kritiskās situācijās.
Kad mācības ir pabeigtas, karavīri uzsāk dienestu noteiktā vienībā.
Dienests var ietvert gan robežapsardzi, gan dalību starptautiskajās misijās, kā arī gatavību aizstāvēt Latviju, ja tas ir nepieciešams.
Papildus profesionālo karavīru dienestam pastāv arī iespēja pievienoties Zemessardzei.
Latvijas pilsonim, kurš vēlas aizsargāt valsti, ir iespēja darboties kā brīvprātīgajam, kurš ir gatavs apgūt militārās zināšanas un piedalīties valsts aizsardzības aktivitātēs, kad tas nepieciešams.
Tā ir iespēja tiem, kas vēlas kalpot Latvijai, bet nevar uzņemties pilna laika militāro dienestu.
Lai kļūtu par zemessargu, jāpiesakās vietējā Zemessardzes nodaļā un jāveic atlases procedūra.
Zemessargi apmeklē regulāras apmācības, kur viņi apgūst ne tikai militārās prasmes, bet arī civilās aizsardzības zināšanas, kas var būt noderīgas ārkārtas situācijās.
Zemessargu uzdevumi var būt ļoti dažādi – no palīdzības sniegšanas dabas katastrofu gadījumos līdz pat valsts robežas aizsardzībai un sadarbībai ar profesionālajiem karavīriem valsts aizsardzības plānu realizēšanā.
Andis Cinītis, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štāba virsseržants
Uzziņai
Dienesta veidi
- Profesionālais dienests.
- Valsts aizsardzības dienests – tuvākā pieteikšanās līdz 20.11.
- Dienests Zemessardzē.
- Studijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā – atlase notiks 2025. gada jūlijā un augustā.
- Rezervistu militārā pamatapmācība – pieteikšanās 2025. gada pirmajam kursam līdz 29.11.
- Studējošo speciālā militārā apmācība – jebkurā laikā.
- Vairāk informācijas www.klustikaravirs.lv/ un www.zs.mil.lv/lv.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.