Jā, kad ir ļoti stipras lietusgāzes, vietām Liepājā applūst ielas. Kāpēc? Tāpēc, ka ūdens daudzums, kas nolīst, ir lielāks, nekā cauruļvadi uzreiz var paņemt pretī.

Savukārt, ja runājam par to, kāpēc caurules ir tik tievas, tad jāatzīst: varam, protams, ieguldīt arī desmitiem reižu resnākas caurules, ja vien varam to atļauties. Taču tik stipra lietusgāze var būt reizi simts gados, varēsim šajā vienā reizē staigāt sausām kājām? Bet cik tas maksās un vai šīs izmaksas ir tā vērtas? Un diemžēl mēs to nevaram atļauties.

Tāpat jāatceras, ka kādā konkrētā vietā pilsētā, veicot kādas konkrētas ielas vai tās posma rekonstrukciju, varam ieguldīt ļoti jaudīgas un resnas caurules, bet ir jāsaprot, ka ne visur pilsētā sistēma ir modernizēta, līdz ar ko vecās caurules tālāk milzīgo ūdens daudzumu uzreiz tik un tā nespēs paņemt pretī.

Jāskatās uz konkrētu pilsētas rajonu un konkrētu vietu. Piemēram, Zirņu iela ir viens, bet Graudu un Vītolu ielas posms – pavisam cits jautājums. Katrā ziņā lietus kanalizācijas infrastruktūra pilsētā tiek būvēta un modernizēta. Ar katru gadu ejam uz priekšu.

Ikdienišķas lietusgāzes nerada problēmas. Bet, ja ir tādas lietusgāzes, kāda bija konkrēti pirmdien no rīta, viss nolijušais ūdens uzreiz nespēj noplūst. Taču pēc stundas viss jau bija sauss!

Tādēļ nevaram runāt, ka kaut kas nedarbotos vai kaut kas saplīsis. Bija spēcīgs lietus, nolija daudz ūdens. Uz visām lietām ir jāskatās pozitīvi. Āfrikā, piemēram, ir ūdens trūkums. Tur cilvēki būtu priecīgi, ja uznāktu spēcīgs lietus. Tādēļ mums būtu jābūt apmierinātiem par bagātību, kāda mums ir.

Tiem, kuri izsakās, ka iztērētie miljoni nomesti zemē, būtu vēlams atnākt pie manis un aprunāties! Cilvēki neizprot sistēmu.

Protams, ir vietas pilsētā, piemēram, 1905.gada un Tirgus ielas krustojums, kur vēl ir tikai vecā kanalizācijas sistēma. Līdz šim tur projekti nav bijuši un rekonstrukcija nav veikta. Tā ir kanalizācijas sistēma, kas būvēta Latvijas brīvvalsts laikā. Un spēcīga lietus laikā slodze uz tīklu stipri palielinās. Tā rezultātā tik īsā laikā, kā mēs vēlētos, sistēma nespēj ūdeni novadīt.

Tuvākajā laikā 1905.gada un Tirgus ielas krustojumā un tā apkārtnē sadzīves kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija nav plānota. Bet ”Liepājas ūdens”, protams, pēc pēdējās stiprās lietusgāzes pārbaudīs, vai šajā konkrētajā vietā viss ir kārtībā. Mazums kas varēja radīt problēmas, kaut vai sistēmā nokļuvuši atkritumi.

Nevar teikt, ka šajā vietā viss bijis ideāli, pirms neesam pārbaudījuši. Bet, visticamāk, krustojuma applūšanas iemesls būs bijis tas, ka lietavu intensitāte bija ļoti liela un sistēma nespēja visu ūdeni uzreiz paņemt pretī.

Vannā, kad izrauj aizbīdni, arī viss ūdens neaizplūst momentā. Arī nepieciešams zināms laiks, kamēr vanna iztukšojas.

Ja runājam par ”Liepājas ūdeni”, tad visi apgūtie Eiropas fonu līdzekļi ieguldīti sadzīves kanalizācijas problēmu risināšanā. Sadzīves un nevis lietus! Mēs nedrīkstam izmantot projektu līdzekļus lietus ūdens sistēmas modernizācijai. Šim mērķim varam izmantot tikai pilsētas līdzekļus.

Lietusgāžu laikā ielās nonākušais ūdens tajās vietās pilsētā, kur ir izbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma, tiek novadīts pa šo sistēmu. Taču gribu vēlreiz uzsvērt, ka ne visur pilsētā diemžēl jau izbūvēta lietus ūdens kanalizācija. Un šajās vietās, kur vēl ir vecie tīkli, kur lietus ūdens vēl nav nodalīts no sadzīves, lietus ūdens tiek novadīts kopējā sadzīves kanalizācijas sistēmā, kuras saturs nonāk attīrīšanas iekārtās Šķēdē.

Pirmdien no rīta uz attīrīšanas iekārtām tika novadīts ap 1000 kubikmetriem ūdens stundā. Normālā režīmā ir līdz 700 kubikmetriem stundā. Un tas liecina, ka šie 2500 kubikmetri ūdens, kas nolija, pirmkārt, bija jāaizsūknē no pilsētas. Tas prasa laiku.

Un tā ir arī papildus slodze attīrīšanas iekārtām! Turklāt tik liels ūdens daudzums sarežģī attīrīšanas procesu, jo lietus ūdens ir liess un baktērijām nav, no kā baroties.

To es vienmēr esmu skandinājis. Varbūt šķiet jocīgi, ka grūti attīrīt lietus ūdeni, kas viennozīmīgi ir tīrāks par sadzīves kanalizācijas sastāvu, bet baktērijām nepieciešams, lai nebūtu tikai pliks ūdens, tām nepieciešams kas ”ēdams” ūdenī…

Jā, bija vakar arī situācija, kad atklājām, ka Baznīcas ielā pēc spēcīgā lietus brauktuvē izskalota bedre. Šādi izskalojumi pilsētā parādās ik pa laikam. Ne vienmēr tas saistīts ar komunikācijām. Piemēram, Ludviķa ielā līdzīgs iebrukums bija jau pirms lietus. Izpētījām un secinājām, ka kolektors ir kārtībā.

Gruntsūdeņi kustās un liek kustēties arī zemei. Turklāt jāatceras, ka Liepāja tomēr atrodas starp ezeru un jūru un gruntsūdens līmenis Liepājā ir augsts! Un tas rada pastiprinātu kustību.

Tāpat jāņem vērā, ka vakar, kā par lielu nelaimi, kas vienmēr nenāk viena, augsts ūdens līmenis bija kanālā, jo pirms vēja ūdens no jūras bija sadzīts kanālā. Un tas palēnināja ūdens aizplūšanu no ielām.

Andis Dejus, ”Liepājas ūdens” valdes priekšsēdētājs