Sācies ogošanas un sēņošanas laiks, taču nedrīkst aizmirst,
ka mežos mājo ērces. Pirmkārt, dodoties uz mežu, vajadzētu padomāt par
piemērotu apģērbu. Vēlams būtu pieguļošs apģērbs. Jārēķinās, ka ērces dzīvo
aptuveni metru augstumā no zemes – krūmos, garā zālē. Ja apģērbs ir pieguļošs,
kukaiņi tik viegli nevar piekļūt.

Otrkārt, pārejot no meža, būtu vēlams kādam ģimenes loceklim
palūgt, lai apskatās bīstamākās vietas, kur ērces parasti mēdz paslēpties. Kad
ērce rāpo pa kailu ķermeni, tā izdala vielu, kuras iespaidā cilvēks nejūt
kukaiņa pārvietošanos pa ādu. Tikai vēlāk tiek konstatēts, ka ērce piesūkusies.
Visbiežāk ērces izvēlas kāju locītavas, cirkšņus, paduses, piesūcas aiz ausīm.
Tās ir ne tikai vietas, kur kukaiņus grūti pamanīt, bet arī vietas, kurās ir
maigāka āda un ērcei vieglāk to caururbt.

Ideāli būtu, ja cilvēki, dodoties mežā, uzģērbtu gaišas
drēbes. Tad uzreiz ērces būtu pamanāmas un nolasāmas un izpaliktu bažas, ka
kāds kukainis tomēr varētu iekost.

Tāpat nav slikti pēc atgriešanās mājās nekavējoties noģērbt
meža drēbes un ieiet dušā, lai gadījumā, ja uz ādas ir kāda ērce, kura vēl nav
paspējusi piesūkties, tā tiktu noskalota. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēkam
bijusi ērce, bet tā bijusi tik niecīga, ka cilvēks to nav pat pamanījis.
Kukainis paēdis un nokritis, bet cilvēks diemžēl inficējies. Cilvēks nesaprot,
kā tas varēja notikt, jo nekur uz ķermeņa nav manīta ērce. Ja ieiet dušā un
nomazgājas ar ziepēm, risks samazinās.

Gadījumā, ja kukainis tomēr piesūcies, vajadzētu ērci
nekavējoties noņemt. Protams, par šo tēmu tiek runāts katru gadu, bet nebūs
slikti atgādināt vēlreiz. Pirmais un vienkāršākais variants ir mēģināt ērci
noņemt ar diegu – uzmet diegam cilpiņu, to savelk un ērce tādējādi viegli iznāk
ārā. Ja nepieciešams, palīdzība jālūdz ģimenes locekļiem.

Otrs variants ir kukaini noņemt ar pinceti. Aptiekās
iespējams iegādāties speciālas pincetes ērču noņemšanai. To cenas amplitūda ir
no diviem līdz pieciem latiem.

Lieliem burtiem gribu atgādināt, ka nekādā gadījumā nedrīkst
izmantot dažādas eļļas, alkoholu vai citas lietas. Smēķētāji reizēm pat mēģina
ērci piededzināt. Šāda rīcība ir ļoti bīstama, jo ērcei šādas procedūras
veicina vemšanu. Un ar laima slimību var inficēties tieši šādā ceļā – kad ērce
apvemjas.

Ar ērču encefalītu praktiski var inficēties 90 procentos
gadījumu, līdzko piesūkusies inficēta ērce. Savukārt laima slimību – ja kukainim
tiek izraisīta vemšana.

Ja nu tomēr mājas apstākļos neizdodas ērci noņemt, tad gan
jādodas uz traumpunktu, lai ērci noņem mediķi. Taču uzskatu, ka gadījumā, ja
kukaini var noņemt saviem spēkiem, nav nepieciešams steigties pie mediķiem. Jo
ātrāk kukainis tiks noņemts, jo labāk. Būtība slēpjas apstāklī, ka ērce var
apvemties. Un ceļā uz traumpunktu pastāv risks, ka tā var notikt – cilvēkam
atrodoties sēdus stāvoklī, kukainis var tikt saspiests.

Vissliktāk ir gadījumos, ja inficējas ar abām slimībām
uzreiz – laima slimību un encefalītu. Arī ārstēšana tad ir ilgāka un
sarežģītāka. Kad ērci noņem, tā jāiznīcina, pēc kā ar ziepēm jānomazgā rokas.

Ir cilvēki, kuri kukaiņa noņemšanai dodas uz traumpunktu, jo
vēlas zināt, vai ērce nav bijusi inficēta. Šādos gadījumos noņemtais kukainis
tiek sūtīts uz Rīgu, uz Infektoloģijas centru. Šis process ir papildus
psiholoģiska spriedze cilvēkam. Proti, ja Infektoloģijas centrā konstatē, ka
ērce ir slima, un tas tiek pateikts cilvēkam, nereti sākas panika: ja jau ērce
bija slima, tad es arī būšu slims.

Taču ne vienmēr tā būs, tādēļ pārdzīvojums ir lieks. Tādēļ
ir jāizvērtē, vai nepieciešams uzzināt, vai ērce bijusi slima. Bet tā ir katra
cilvēka brīva izvēle, kā rīkoties.

Pirmā pazīme, kas vēsta, ka cilvēks varētu būt inficēts, –
vietā, kur bija piesūkusies ērce, veidojas apsārtums. Turklāt liels. To pavadīs
paaugstināta ķermeņa temperatūra. Šādā gadījumā gan nekavējoties jādodas pie
ģimenes ārsta, lai tiktu izdarītas nepieciešamās analīzes un uzsākta ārstēšana.
Tad gan kavēties nevajag. Bet, ja apsārtuma nav, bažām nav pamata.

Gribu piebilst, ka ērce piesūkties var ne tikai tiem, kas
dodas mežā. Tas var notikt arī pilsētā. Kad nodrošinājām pirmo palīdzību
Pusmaratonā, bērni spēlējās Jūrmalas parkā. Nākamajā rītā savam jaunākajam
dēlam ērci konstatēju uz pleca. Pilsēta ir pilna ar ērcēm, tikai mēs to
nemanām.

Liepājas puse ar ērcēm ir bagāta, bet ar šiem kukaiņiem ir
jāsadzīvo. Nav informācijas, ka šogad Liepājā būtu konstatēti saslimšanas
gadījumi ar laima slimību, bet ik gadu pāris cilvēki tiek inficēti. Vairāk šādu
saslimšanas gadījumu ir Latgalē.