Atrodoties pie Baltijas jūras, viesmīlības nozare ir pamatīgi pakļauta sezonalitātei. Tieši publiskie pasākumi ārpus peldsezonas palīdz piepildīt viesmīlības nozari ar maksājošiem cilvēkiem.

Liepājā ir pietiekami liela ekonomika ar dažādu citu nozaru uzņēmumiem, starp kuriem ir eksportējoši, tāpēc viņiem ir viesi, sadarbības partneri, kuriem vajag labu viesmīlību.

Baltijas jūra ir otrs arguments, kāpēc šeit ir liels tūrisma apjoms, bet publisko pasākumu biļešu tirdzniecības sezona ir pilnīgi atšķirīga no viesmīlības sezonalitātes.

Visvairāk biļešu pērk decembrī, bet laiks, kad vismazāk patērē kultūras pasākumus, ir jūnijs.

Arī pirms Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa izvirzīšanas aptuveni puse no visām tūristu piesaistēm bija saistītas ar kultūru.

Analizējot Liepājas publisko pasākumu kalendāru, liela daļa no tiem varētu būt piemēroti tūristiem.

Tie nav pašmērķis, vajag arī kopienas pasākumus, identitāti stiprinošus pasākumus, bet, runājot par ekonomisko atdevi un piepildītu auditoriju, tas ir pluss, ja varam pasākumu piedāvāt starptautiski.

Liepāja ir paraugs Latvijas un Baltijas mērogā ar iekļaujošu piedāvājumu un vides pieejamību. Svarīgs ir fokuss uz eksportu ar autentisku saturu.

Tirgus lielāks nekļūst, mūsu iespēja patērēt divreiz vairāk nepieaugs tik ātri, kā būs iespēja piesaistīt ārvalstu apmeklētājus.

Trešā daļa tūrisma pakalpojumu sniedzēju šajās trīs pašvaldībās strādā stabili uz eksportu. Gan kultūra, gan tūrisms var noderēt kā instrumenti, skatoties plašāk no pilsētas un reģionālās attīstības viedokļa.

Viens atslēgas vārds ir izkliede. Tas ir sadarbības reģiona mērķis – panākt lielāku izkliedi. Ja Liepāja intensīvāk sadarbosies ar Kuldīgu, tas nenozīmē, ka tā pazaudēs klientus, to pierāda citu pieredze.

Ja spējam apzināti vadīt tūristu plūsmu, tad viņi brauks tur, kurp mēs vadīsim, kur būs labs saturs. Publisko pasākumu pieprasījums jau šobrīd nav koncentrējies tikai Liepājas centrā.

Divdesmit gadu laikā nekas nav mainījies – 80 procentu tūrisma pieprasījuma ir no Baltijas reģiona valstīm, jo ir viegli atbraukt, atlidot.

Liepājai 2024. gadā nakšu skaits, ko vidēji pavada viens ārvalstu tūrists, ir lielāks nekā vidēji Latvijā – 2,5 naktis.

Tas ir viens no svarīgākajiem sasniedzamajiem rādītājiem. Jo ilgāk viesi uzturas, jo viņiem vairāk vajadzība pēc viesmīlības.

Lejaskurzeme arī kļuvusi par Latvijas ceļotāju ļoti pieprasītu galamērķi, un tas ļauj tūrisma un viesmīlības vietām būt pieprasītām visu gadu.

Andris Klepers, ģeogrāfs, Vidzemes Augstskolas profesors