Nav nepieciešams atgriezties 2000.gados, kad notika naftas
noplūdes no Būtiņģes naftas termināla, kā rezultātā ar naftas produktiem tika
piesārņota Latvijas piekraste. Ekipējums, kas nupat iegādāts Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, ir ļoti vajadzīgs un vērtīgs.

Pasaulē neviens negatavojas lielām kataklizmām, tās atnāk
negaidot. Mums piekrastē ir trīs lielas ostas – Ventspils, Liepāja un Klaipēda.
Turklāt vēl ir Būtiņģes naftas terminālis, kā arī kuģu ceļš, kas iet gar
Latvijas krastu. Jebkurā gadījumā, ja notiek nelaime, pieņemsim, tankkuģu
sadursme, un jūrā izplūst tūkstošiem tonnu mazuta, tā ir liela nelaime.

Protams, ar vienu šādu mašīnu galā netiksim, bet tas, ka
tāda iegādāta ir apsveicami, tas ir milzīgs pluss. Ar šo tehniku esam gatavi
nelielām kataklizmām. Un tādas var gadīties, piemēram, ja avarē vai nogrimst
kuģis, uz kura ir dīzeļdegviela. Viela izplūst jūrā, bet ar šādu tehniku ir
iespējas nekavējoties piesārņojumu savākt.

Ar kapteiņiem, kuri Baltijas jūrā atļaujas izgāzt netīros
ūdeņus, gan ir vienkārši jācīnās. Jūra ir stingrāk jāuzrauga, lai bez kavēšanās
šādus faktus var konstatēt. Ja šādas personas tiks sodītas, ja tās sodos
samaksās vairāk, nekā par balasta ūdeņu legālu nodošanu, tas būs tikai
apsveicami.

Būtiņģes naftas terminālis mums nemitīgi liek dzīvot riska
apstākļos. Jo šāds terminālis ir drošs tikai pie simtprocentīgas apstākļu
sakritības. Maz kas var gadīties: varbūt kāds stiprinājums nav kārtībā vai ir
nolietojies. Iespējas terminālī noplūst pārsūknējamam materiālam ir ļoti
lielas.

Man grūti spriest, vai jaunākās tehnoloģijas uzlabojušas
drošību. Taču jāņem vērā, ka iekārtas ar gadiem nolietojas. Labi ir tikmēr,
kamēr ir labi. Bet, ja kaut kas notiks, tad, domāju, cietīs visa mūsu
piekraste.

Liepājai un piekrastei uz Lietuvas pusi apdraudējums ir
lielāks arī tādēļ, ka dienvidrietumu vēji ir valdošie. Ja kaut kas notiek un
pūš austrumu vējš, paldies Dievam. Tad piesārņojums mūs neskars, tas tiks
aiznests kaut kur tālāk, iespējams, uz Polijas krastiem.

Taču tas nav risinājums, jo Baltijas jūra mums ir viena un
ūdenstilpnes piesārņojumu nemazinās apstāklis – izmests piesārņojums mūsu
piekrastē vai kur citur. Nelaime atstās iespaidu uz mums visiem. Turklāt
Baltijas jūra ir ar salīdzinoši zemu temperatūru un atjaunojas ļoti lēni.

Cerēsim, protams, uz to labāko, ka nekas slikts nenotiks. Bet
tas, ka mūspuses glābējiem atnākusi jauna un mūsdienīga tehnika, gan ir
apsveicami.

Neesmu speciālists, lai varētu vērtēt, vai mūsu
ugunsdzēsējiem sadarbībā ar Lietuvas glābējiem nevajadzētu biežāk rīkot kopējas
mācības, papildinās iemaņas, taču viens ir skaidrs: katra iemaņa, ko katrs
dienests apspēlējis un ieguvis, ir tikai pluss situācijā, ja jācīnās ar reāla
negadījuma sekām, to likvidēšanu.