Par zaļo ekspedīciju “Mana jūra”, kas nupat aizsākusies, varu teikt tikai to pašu labāko. Tā notiek jau piekto gadu, un dalībnieki, pirmkārt, veic piekrastes monitoringu. Iegūtie dati tiek katru gadu salīdzināti, un tas, man liekas, ir vērtīgi.

Pats viņus kā gids pavadīšu posmā no Jūrmalciema līdz Bernātiem. Stāstīšu par visu, ko varēs redzēt, – par mūsu dabas bagātībām. Kopā meklēsim indīgo priežgrauzi. Tā ir īpaša suga, diezgan reta Latvijā. Mūspusē gan salīdzinoši šo pārstāvju ir daudz, jo mums ir saglabājušies vecie priežu meži, kur tiem patīk dzīvot. 

Ekspedīcijā kā gids esmu aicināts piedalīties jau trīs vai četrus gadus. Esmu novērojis, ka piedalās aptuveni 20 cilvēku. Nezinu, kā ir citos posmos, varbūt, ka tuvāk Rīgai, skaits ir kuplāks, bet tālākos stūrīšos tomēr interesentu skaits nav liels. Un tauta mainās, – tajos posmos, kur iets iepriekšējos gadus, pārgājiena dalībnieki parasti neatgriežas, bet izvēlas citu vietu.

Noiet visus 500 kilometrus gar piekrasti ir diezgan pagrūti, ne visiem tas ir pa spēkam. Tāpēc ir labi, ka var jebkurā brīdī pievienoties un arī doties prom.

Jā, ekspedīcijas dalībniekus varētu vēlēties vairāk, piekrītu, bet tad ir jādomā arī par iespējām, par to, ko var un nevar atļauties. Jo lielāka grupa, jo attiecīgi nepieciešama lielāka nakšņošanas vieta. Arī grupas loģistika kļūtu sarežģītāka. Šobrīd, manuprāt, 20 – 30 cilvēku ir tāds optimālais skaits.

Domāju, ka kampaņas “Mana jūra” mērķis, apvienot Latvijas sabiedrību – iedzīvotājus, pašvaldības, uzņēmējus – kopīgiem centieniem aizsargāt piekrasti un Baltijas jūru, tiek veiksmīgi arī īstenots. Lai gan ekspedīcijā nav tā publika, kas piemēslo vidi, nav tie, kurus tiešām būtu nepieciešams izglītot, kuri nesaprot savas rīcības sekas.

Sekoju līdzi monitoringa rezultātiem. Jāsaka, ka, piemēram, Jūrmalciemā līdz šim nav atrasts ļoti daudz atkritumu. Un tas viss, kas tiek salasīts, domāju nāk no jūras. Un tas tikai parāda jūras tīrību. Esmu piekrastē redzējis izskalotus krēslus, televizorus, ledusskapjus… Tas viss nāk no kuģiem. Kā kaut kas saplīst, tā pār bortu.

Tie, kas to dara, diemžēl nav laika piedalīties tādās ekspedīcijās kā “Mana jūra”. Droši vien viņus jau cenšas ķert un pārbaudīt, taču arī pie sabiedrības izglītošanas jāstrādā. Savas rīcības sekas būtu jāskaidro skolās, masu medijos. 

Andris Maisiņš,
Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes administrācijas vecākais valsts vides inspektors