Pirmdiena, 28. septembris Sergejs, Svetlana, Lana
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Andris Maisiņš: Vienā vietā jūra paņem, lai noliktu citā

Andris Maisiņš: Vienā vietā jūra paņem, lai noliktu citā
Foto: liepajniekiem.lv
09.01.2018 17:44

liepajniekiem.lv

Pēdējā laikā notikusī Baltijas jūras krasta erozija ir tikai un vienīgi globālās sasilšanas rezultāts. It kā stipras vērtas nav bijušas, taču ūdens līmenis sasilšanas dēļ jūrā ir ļoti augsts. Un ikviens, pat vismazākais, vilnītis pa saujai aiznes smiltis no krasta.

Bernāti, Ziemeļu forti, attīrīšanas iekārtas, Jūrkalne nebūt nav vienīgās vietas Baltijas jūras krastā, kur notiek erozija. Vienkārši šīs vietas ir visvairāk pamanāmās. Gan vizuāli, gan tādēļ, ka stāvos krastus jūra noēd straujāk.

Tas ir kompensācijas mehānisms – vienā vietā jūra kaut ko paņem, lai noliktu citā. Senos laikos, kad krasts bija dabīgs, erozija nebija tik stipri jūtama. Kad tika izbūvēta Liepājas osta, dabiskos procesus ietekmēt sāka moli.

Dienvidu pusē mols ir ieslīps, līdz ar ko pludmales izskalošana nenotiek. Savukārt ziemeļu pusē izbūvētais turpat kilometru garais mols, kas ir perpendikulārs krastam, veicina krasta eroziju pie Ziemeļu fortiem un attīrīšanas iekārtām.

To nu es negribētu apgalvot, ka pastiprināti krasts pie Ziemeļu fortiem un attīrīšanas iekārtām tiek izskalots tādēļ, ka tika veikta ostas padziļināšana. Taču savu lomu tas spēlē.

Līdzīgi ir Pāvilostā. Ja cilvēki domā, ka nu, pēc ostas padziļināšanas, tā tāda būs simts gadus, tad tā nebūs vis. Jūra sanesīs smiltis. Un iecerētā mola pagarināšana var nodarīt vēl lielāku postu. Kompensējot ostas padziļināšanu un mola pagarināšanu, smiltis jūra ņems no krasta pludmalē. Tādējādi var tikt apdraudēta pilsēta.

Varu nosaukt Ziemeļvācijas piemēru. Ik gadu viņi pusotru miljonu investē pludmales atjaunošanā. Katru gadu zemes smēlēji pirms vasaras smeļ smiltis, uzber uzbērumu aptuveni 10 hektāru platībā. Bet katru ziemu tas atkal aiziet un nākamajā gadā process jāsāk no jauna.

Ko mēs varam darīt? Neko. Vienkārši jādomā ar galvu. Izskanējusi informāciju par megaprojektu – Papes ostas būvniecību. Kam tā vajadzīga? Lai gada laikā tur ienāktu trīs četras motorlaivas? Izmetīsim miljonus, bet nekas reāli nenotiks. Taču, ka šo ostu izveidos, ik gadu vēl nāksies investēt, lai ostas akvatoriju padziļinātu.

Tas pats ir ar Pāvilostu. Protams, ieguldīta tiek Eiropas nauda, bet arī tā taču ir mūsu nodokļu maksātāju nauda!

Ja runājam par Liepājas attīrīšanas iekārtām, domāju, tur var investēt ne tikai 5 miljonus, tur var investēt 50 miljonus, bet procesi jau nebeigsies. Ja varbūt izdotos apturēt jūru tieši tajā vietā, kur ir attīrīšanas iekārtas, jūra tūdaļ sāks grauzt krastu nākamajā posmā – uz Saraiķu pusi vai Ziemeļu fortos ventilatoru ieskalos jūrā.

Tā nav izeja. Drīzāk par tiem 5 miljoniem jau sākt laikus domāt, kā pārvietot attīrīšanas iekārtas. Varbūt tās jāpārceļ tuvāk ceļam? Es domāju, ka saprātīgākais risinājums būtu savlaicīgi veikt attīrīšanas iekārtu pārnešanu tālāk no krasta.

Iespējams, vēl viens risinājums varētu būt nevis tieši krasta stiprināšana pie pašām attīrīšanas iekārtām, bet gan papildus molīša izbūvēšana pie Ziemeļu mola, lielā mola perpendikulu izveidojot slīpu, tāpat kā dienvidu pusē – aptuveni 30 grādu leņķī uz Ziemeļu fortu pusi. Tādā gadījumā straumes krastu ietekmēs mazāk.

No Ziemeļu fortiem, lai cik tas skumji nebūtu, gan pamazām jāatvadās. 1992.gadā, kad aizgāja krievu armija, no Ziemeļu fortiem reāli jūrā bija ieskalota tikai maza daļiņa – pirmās piecas pozīcijas. No raķešu angāra līdz krastam bija savi 20 metri. Šobrīd nav pagājuši 25 gadi…

Savulaik pie mums kāpās stādīja krūmus, Palangā stiprina kāpas, veidojot klūgu pinumus, bet baidos, ka šī brīža situācijā tas nav risinājums. To var mēģināt darīt vietās, kur ir dabīgs krasts. Kaut gan tajos pašos Bernātos, kur ir dabīgs ar kokiem un citiem augiem klāts krasts, jūra to noēd.

Savulaik Bernātos tika veikts eksperiments. Mola ziemeļu pusē zemē dzina garus mietus un uz tiem vēra autoriepas, cerot, ka uz šiem veidojumiem smiltis uzskalos augšā un līdz ar to krasts nostiprināsies. Bet saskaloja visus veidojumus jūrā, nekas nelīdzēja.

Tur, kur jūrai ir, ko paņemt, tā paņem. Vairāk uz Klampju pusi, krasts gan ar kārkliem, gan jūras kviešiem un jūras niedrēm noaudzis. Augstā ūdens līmenī un stipros viļņos to visu atskalo. Protams, pavasarī augi atkal saaugs un nostiprināsies, bet mūri no augiem izveidot nav iespējams.

Pret globālo sasilšanu un ūdens līmeņa celšanos tās rezultātā cilvēce cīnīties diemžēl nevar. Esam bezspēcīgi. Drīzāk jāsāk domāt par to, ka nākotnē Liepāja var nonākt zem ūdens.

Tā diemžēl ir realitāte. Braucot uz Nīcu redzams, ka Nīcas apkaimē un polderos ūdens ir līdz ar jūras līmeni. Ja polderi neveiktu ūdens atsūknēšanu, tad viss jau sen būtu zem ūdens. Un to kvantumu, kas salijis, diemžēl nevar nosūknēt. Turklāt nav jau, kur nosūknēt – jūrā un ezerā līmenis augsts, ūdens nāk atpakaļ.

Gruntsūdens līmenis arī ir ļoti augsts. Manas mājas teritorijā, kas it kā ir 2,7 metrus virs jūras līmeņa, tagad gruntsūdens ir nepilna pusmetra dziļumā. Viss šūpojas. Stādīju dārzā no podiņa Ziemassvētku eglīti, iedūru lāpstu un bedrē jau bija ūdens.

Šogad Latviju jau divas reizes piemeklēja plūdi. Vieni bija Latgalē, kur momentā nolija ļoti lielas ūdens masas. Otri – tagad rudenī, kad ūdens līmenis ievērojami pacēlies.

Atklāti runājot, mūspusē jau nokrišņu nemaz tik daudz nebija, bijuši gadi, kad rudeņos nolijis pat vairāk. Taču par cik, ceļoties jūras līmenim, ceļas gruntsūdens līmenis, ūdenim vienkārši nav, kur palikt, un lauki ir pārplūduši.

Kur ūdens rodas? Globālā sasilšana. No okeāniem vasarās iztvaiko liels daudzums ūdens, masas tiek atnestas šurp un te nolīst. Vai arī kalnos kūst ledāji, ūdens iztvaiko, tiek atnests šurp.

Ja nolītu tikai tas ūdens, kas pie mums izgaro, tad mums kataklizmu nebūtu.

Andris Maisiņš, dabas procesu pētnieks

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz