Piektdienas vakarā norisināsies Liepājas sporta laureātu apbalvošana, kurā tiks godināti mūsu pilsētas pagājušā gada labākie sportisti. Šī pasākuma formāts pēdējos gados ir bijis ļoti atšķirīgs – no greznām ballēm līdz visnotaļ askētiskām goda rakstu pasniegšanas ceremonijām. Cik zināms, šogad ir sagaidāma atgriešanās pie sportistu un viņu treneru krāšņākas godināšanas.

Kāds varbūt norādīs uz dzīrēm mēra laikā, taču, manuprāt, nedaudz glamūra ir pelnījis ikvienas nozares pārstāvis, it sevišķi tie cilvēki, kas ar savu darbu Liepājas vārdam liek izskanēt gan pašmāju sacensībās, gan starptautiskos sporta forumos, tai skaitā olimpiskajās spēlēs.

Protams, laureātu apbalvošanas vakara saturs ir vēl svarīgāks formu, kas droši vien būs krāšņa. Arī apbalvošanas formulas Liepājā pēdējos gados ir bijušas dažādas. Ierastāka bija labāko nosaukšana dažādās nominācijās, tomēr pēdējos gados dominēja atzinības rakstu pasniegšana teju visiem. Plusus var atrast abiem apbalvošanas veidiem, taču ir jāatceras, ka šajā gadījumā runa ir par sportistiem, arī par profesionāļiem. Taisnība – ieguvēji ir visi, kas nodarbojas ar sportu, tomēr sports bez sāncensības gara ir grūti iedomājams. Tiekšanās uz uzvaru nav iedomājama bez zaudējumiem un zaudētājiem. Uzvar stiprākie, zaudē vājākie, bet garā stiprajiem arī zaudējums var kalpot par motivāciju kļūt stiprākiem. Piedodiet, bet profesionālajā sportā es nespēju pieņemt to amerikāniskā politkorektuma principu – slavēt visus tikai par to, ka kaut kas tiek darīts. Tā izaug viduvējības, bet izcilības rodas sīvā konkurencē.

Tieši tāpēc atbalstu labāko nosaukšanu atsevišķās nominācijās, kā to jau gadu desmitiem dara laikraksts “Kurzemes Vārds”. Gada laureātu apbalvošanas ceremonijas var veicināt konkurenci ne tikai starp viena sporta veida pārstāvjiem, bet starp pašiem sporta veidiem. Vēl pavisam nesen par populārākā sporta veida godu savā starpā sīvi cīnījās Liepājas vislabāk apmeklētā sporta veida – futbola – pārstāvji un florbolisti. Tā kā cīņa norisinājās virtuālajā pasaulē, tad sava daļa slavas tika abu sporta veidu pārstāvjiem. Varbūt šis nav pats labākais sāncensības piemērs, tomēr nepārprotami norāda, ka ir cilvēki, kuriem atzinība pilsētas mērogā ir nozīmīga. Ticu tam, ka šāda novērtējuma – kļūt par labāko, stiprāko, talantīgāko, populārāko utt. – dēļ sportisti un viņu draugi ir gatavi ne tikai aktīvi balsot internetā, bet savu pārākumu pār citiem sporta veidiem apliecināt ar darbu treniņos un sacensībās. Gribētos cerēt, ka šāds novērtējums uzliek arī zināmu daļu atbildības. It sevišķi laikā, kad treneriem bez savu pamatpienākumu veikšanas bieži vien ir jādomā arī par sportistu skolas gaitām, izklaides paradumiem, kā arī par pašatdevi treniņos un spēlēs. Lai nav tā, ka labākā, stiprākā, talantīgākā, populārākā utt. godu saņēmušie vēlāk ar savu rīcību liek apšaubīt šī novērtējuma pamatotību.

Kā jau pirms svētkiem, gribas domāt, ka iepriekšminētās vēlmes piepildīsies. Tāpat gribas cerēt, ka laureātu godinātāji būs ņēmuši vērā iepriekšējo gadu misēkļus, no kuriem pamanāmākais ir Latvijas hokeja virslīgas čempionvienības “Liepājas metalurgs” piemiršana 2012. gada pavasarī. Šajā jautājumā arī agrāk ir nācies dzirdēt dažādus salīdzinājumus un sūdzības par to, ka dažas sporta spēļu komandas, kam līdz Latvijas čempionātu godalgām ir tālu, uz laureātu apbalvošanas svinībām tiek aicinātas pilnā sastāvā, bet dažas mūsu valsts vadošās vienības pārstāv pāris cilvēku. Atkal jau gribas domāt pozitīvi un cerēt, ka turpmāk tiks novērsta arī šī netaisnība un ikvienas sportistu balles buķete būs pilnīga.

Andris Sudmalis
laikraksta “Kurzemes Vārds” žurnālists