Valsts policijā sākts kriminālprocess saistībā ar iepriekš par viltus ziņu izplatīšanu apsūdzētā Nika Endziņa publicēto video, kas pagājušonedēļ ievietots sociālajā vietnē “Facebook”. Tajā Endziņš apgalvoja, ka Latvijā nonācis pirmais ar koronavīrusu inficētais pacients, lai gan patiesībā vīruss mūsu valstī līdz šim nav konstatēts.

Kad Niku Endziņu saistībā ar viltus ziņu izplatīšanu aizturēja pirmo reizi, policija klāstīja, ka tā būs laba mācība citiem. Taču pats smieklīgākais ironiskā kārtā ir tas, ka tā nebija mācība pašam Endziņam, kurš turpina ar šādām lietām nodarboties.

Šobrīd saistībā ar viltus ziņu izplatīšanu var rosināt lietu tikai tad, ja ir kāds cietušais, kam nepatiesās informācijas dēļ nodarīts kaitējums. Līdzīgi, kā tas bija ar nepatiesu ziņu izplatīšanu par tirdzniecības centra “Alfa” sabrukšanu. Ja cietušo nav, tad nav arī vispārīgu normu, kas aizliedz izplatīt nepatiesu informāciju. Cilvēki to izmanto un uz tā rēķina gūst vai nu peļņu, slavu, vai īsteno citus savus motīvus.

Taču likumdevējs šo trūkumu ir konstatējis, un šobrīd tiek gatavots likumprojekts grozījumiem Krimināllikumā, lai paredzētu kriminālatbildību par apzinātu nepatiesu vēstījumu izplatīšanu mantkārīgā vai ļaunprātīgā nolūkā. Šādi nolūki ir konstatējami, jo nepatiesu ziņu izplatītājiem faktiski vienmēr ir nolasāms rokraksts jeb mērķis, kāpēc šāda melīga informācija tiek izplatīta. Parasti tā netiek pagrābta no zila gaisa un nodota tālāk tāpat vien. Ja informācija izteikta ironiskā kārtā vai jokojoties, tad acīmredzot nolūks nav bijis mantkārīgs un saprātīgam cilvēkam par to paniku nevajadzētu celt.

Nolūkam ir jābūt, jo krimināltiesībās jāvērtē arī subjektīvā puse jeb tas, ko persona vēlējās panākt ar savu darbību vai bezdarbību.

Minētie likuma grozījumi noteikti ir atbalstāmi. Jo jautājums ir skaidrāks visiem – prokuroriem, izmeklētājiem, advokātiem, tiesai –, jo lietas ir sakārtotākas. Pretējā gadījumā, ja jautājums ir “duļķains”, tad nevar saprast, no kuras puses to risināt, un tas rada risku, ka par nepatiesu ziņu izplatīšanu atbildīgās personas izkļūst cauri sveikā, un tas viņas neattur no līdzīgas rīcības izdarīšanas nākotnē.

Protams, efektīva rīcība būtu, ja piespiedu kārtā tiktu bloķētas IP adreses un vietnes, kur šādas viltus ziņas tiek izplatītas, kā tas notiek ar nelicencētām azartspēlēm internetā. Manuprāt, tas būtu labs instruments cīņā ar viltus ziņu izplatīšanu.

Andris Tauriņš, zvērināts advokāts