Statistika liecina – sabiedrība noveco straujāk nekā jebkad agrāk. Tas lielā mērā ir mūsdienu attīstības nopelns – uzlabota veselības aprūpe, labāki dzīves apstākļi, pieejamāki medikamenti, higiēnas standarti un sabiedrības zināšanas.

Lai gan sabiedrības novecošanās nes līdzi vairākus izaicinājumus – vecuma diskrimināciju, veselības aprūpes sistēmas noslodzi, pieaugošu nepieciešamību pēc ilgtermiņa aprūpes, demogrāfisko un ekonomisko spiedienu, tā vienlaikus ir arī iespēja.

Iespēja domāt ilgtermiņā, veicināt veselīgus ieradumus un veidot vidi, kurā arī senioru gadi tiek aizvadīti aktīvi un pilnvērtīgi.

Novecošana ir dabisks bioloģisks process, no kura izvairīties nav iespējams.

Taču ir iespējams ietekmēt to, kā šis dzīves posms tiek aizvadīts, – palēnināt fizisko un garīgo spēju samazināšanos, samazināt slimību riskus, uzlabot kopējo pašsajūtu un dzīves kvalitāti.

Senioru labbūtību būtiski ietekmē vairāki faktori: fiziskā un psihiskā veselība, apkārtējā vide, sabiedrības atbalsts, pieejamās iespējas un, protams, arī katra cilvēka individuālā attieksme.

Veselīga dzīvesveida uzturēšana visa mūža garumā ir pamats tam, kā jutīsimies vecumdienās –

sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem, kā arī socializēšanās un līdzdalība sabiedriskajos procesos.

Atbalstoša vide – gan fiziskā, gan sociālā – ir svarīgs priekšnosacījums senioru neatkarības saglabāšanai. Tā palīdz ne tikai būt aktīvam, bet arī saglabāt cieņu, pašvērtējumu un piederību sabiedrībai.

Liepājā patlaban īstenojam projektu “Liepāja. Vesels. Aktīvs. Laimīgs. 2.0”, kurā seniori ir viena no svarīgākajām mērķa grupām.

Gan iepriekšējā projekta realizēšanas laikā, gan šobrīd redzam – senioru atsaucība ir ļoti augsta.

Senioru fizisko aktivitāšu nodarbības vienmēr ir pilnas, pieprasījums pēc senioriem veltītām veselības veicināšanas aktivitātēm – nemainīgi liels.

Arī nupat septembrī notikušajās “Senioru Veselības dienās” vietas tika aizpildītas ļoti ātri – mūsu seniori ir aktīvi, atvērti un ar lielu vēlmi iesaistīties.

Šobrīd īstenotajā projektā īpaša uzmanība pievērsta traumatisma profilaksei – plānotas nodarbības par krišanas riska mazināšanu, kas ir būtisks aspekts senioru veselības un drošības kontekstā.

Liepājai ir lieliskas priekšrocības, lai seniori varētu dzīvot aktīvu un pilnvērtīgu dzīvi:

plašas zaļās zonas, jūra, attīstīta veloinfrastruktūra, āra trenažieri, tai skaitā ir senioriem piemērots vingrošanas laukums Ganību ielā, peldbaseins, bagātīga kultūras dzīve, bezmaksas veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi, pielāgota sabiedriskā transporta un ielu infrastruktūra.

Pilsētā darbojas Pensionāru dienas centri, aktīvo senioru kopienas, tiek piedāvāts sociālais atbalsts un tādas iniciatīvas kā Senioru izaugsmes akadēmija. Tas viss veicina senioru līdzdalību un dzīves kvalitāti.

Tomēr viens no lielākajiem izaicinājumiem joprojām ir attieksme – gan individuāli, gan sabiedrībā kopumā.

Vecums nedrīkst būt šķērslis aktīvai un cieņpilnai dzīvei.

Ar atvērtu prātu, pozitīvu attieksmi un savlaicīgu ieguldījumu veselībā ikviens var nodzīvot pilnvērtīgas, laimīgas vecumdienas.

Sabiedrības novecošanās kontekstā jārīkojas preventīvi – jāiegulda profilaksē, veselības izglītošanā un paradumu maiņā jau šodien, lai rītdiena būtu veselīgāka.

Pilsētu veido dažādu vecumu iedzīvotāji – un tieši šī daudzveidība ir tas, kas padara to tik dzīvu un aizraujošu.

Anete Kopštāla, Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas veselības veicināšanas koordinētāja

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.