Suņu obligātā apzīmēšana ar mikroshēmu jeb čipošana pārcelta par pusgadu un būs obligāti veicama no nākamā gada 1.janvāra. Turklāt šo procedūru būs tiesīgi veikt ne tikai veterinārārsti, bet arī īpaši apmācīti Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori un dzīvnieku patversmju algoti darbinieki, paredz Ministru kabineta komitejā akceptētie grozījumi Mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtībā un Veterinārmedicīnas likumā.

Manuprāt, pareizāk gan būtu, ja suņu čipošanu varētu veikt tikai veterinārārsti. Kaut arī tā ir vienkārša, tā tomēr ir ķirurģiska manipulācija, ko varētu pielīdzināt, piemēram, runča kastrācijas operācijai. Mājās taču neviens pats kaķi nekastrē! Jau sen tā vairs nenotiek!

Mikroshēmas ir numurētas. Dakteris nes atbildību, ka pareizi čipu ievadījis. Manā skatījumā čipošana ir daktera pienākums, nevis vienkārši kaut kādas apmācītas personas kompetence.

Teikts, ka līdz ar to, ka čipošanu varēs veikt ne tikai veterinārārsti, čipošanas izmaksas varētu samazināties, pat uz pusi. Rodas jautājums: kas apmaksās viņu darbu? Vislielāko laiku prasa tieši dokumentu sakārtošana. Pati čipošana ir mazākais – šī procedūra līdzinās auskara iešaušanai. Bet pēc tam precīzi jāsavada datubāzē visa nepieciešamā informācija. Gan par dzīvnieku, gan viņa saimnieku. Un tas ir diezgan laikietilpīgi.

Un laiks mūsdienās ir nauda. Arī PVD inspektoriem un ikvienai citai personai. Izņēmums, protams, ir situācija, ja PVD un patversmju darbiniekiem šos pienākumus apmaksā valsts. Taču es neticu, ka tas būs bezmaksas pakalpojums. Tad kāpēc tas jau tagad nav bezmaksas, kāpēc jau tagad valsts pilnvarotajiem veterinārārstiem valsts neizsniedz čipus?

Kāpēc tas nav tādā formātā? Nebūtu domstarpības par izcenojumiem. Jo pilnīgi par velti čipošana nebūs nekad, jo vispirms jau jāiegādājas čips, kas arī maksā. Viena dzīvnieka čipošana maksā ap 27 eiro. Daļu šīs summas sastāda pats čips, pārējo – veterinārārsta darba apmaksa, kā arī reģistrēšana datu bāzē.

Jau šobrīd ir centralizēta Lauksaimniecības datu centra datubāze, kurā tiek reģistrēti suņi, kuriem implantēta mikroshēma jeb tas čipots. Pēc dzīvnieka numura datu bāzē parādās gan dakteris, kurš veicis čipošanu un ievadījis datus. Pēc čipa numura iespējams noskaidrot, kas ir suņa saimnieks, kur dzīvo un tamlīdzīgi.

Čipot un reģistrēt suņus vajag noteikti! Pamats čipošanai ir sakārtot sistēmu, lai būtu skaidrs, kam suns pieder. Jo šobrīd ir ļoti daudz bezsaimnieka suņu. Labi, saprotu, ka suņa saimnieks aiziet aizsaulē. Bet tas nenozīmē, ka sunim pēc saimnieka nāves jāpaliek uz ielas. Kāpēc tad bērni un radinieki manto dzīvokli? Viņiem jāmanto arī dzīvnieks un jāturpina par to rūpēties! Vai arī vienkārši, kad dzīvnieks sāk prasīt rūpes, to izliek uz ielas…

No otras puses, lai cik rūpīgi saimnieks arī nepieskatītu savus dzīvniekus, var gadīties situācija, kad suns izsprūk brīvībā. Saimniekam nav jābūt neapzinīgam, lai dzīvnieks kādreiz tiktu brīvsolī. Tāpat noklīst var medību suns. Vai vēl ļaunāk, suni kāds nozog. Čipots un reģistrēts dzīvnieks, piemēram, nonākot patversmē vai arī pēc iešanas bojā ir atpazīstams.

Tikai te gan jāatceras, ka ar čipošanu vien nepietiks. Lai cilvēks pierādītu, ka tas ir viņa suns, čipotajam dzīvniekam noteikti jābūt arī reģistrētam datu bāzē.

Patlaban čipoti ir aptuveni puse suņu – šobrīd sāk intensīvāk čipot, jo ir tāda prasība. Divus gadus jau bija zināms, ka būs jāčipo suņi. Diemžēl divu gadu laikā cilvēki nav spējuši sačipot. Nu atmodušies.

Palēnām suņus sāk čipot arī laukos. Protams, tas nenotiek ļoti strauji. Daudzi cer, ka varbūt prasību vēl atliks. Jo tā tomēr ir nauda. Vēl jo vairāk tādēļ, ka laukos saimniecībā visbiežāk ir vairāk par vienu suni.

Uzskats, ka, lai sačipotu suni lauku saimniecībā, veterinārārsts jāizsauc un tas palielinās izmaksas, nav īsti pareizs. Suni var atvest arī pie daktera paši saimnieki.

Bet gadās arī tādi suņi, pie kuriem pat pašam saimniekam bail iet klāt. Un te jau ir jautājums par audzināšanu. Kā vispār izturamies pret dzīvniekiem, ja paši ar viņiem netiekam galā?

Piezvanīt dakterim un aicināt vakcinēt un sačipot, bet pateikt: es pats viņam klāt neiešu. Bet kā tad dakteris tiks klāt? Dakteris jau arī nav ēsma. Tādēļ ir arī reizes, kad vizīte jāatsaka savas drošības dēļ. Jo ir jautājums: cik šāds dzīvnieks ir adekvāts.

Noteikumi arī paredz, ka tad, ja suns netiks čipots un reģistrēts, saimniekam paredzēts naudas sods.

Manuprāt, čipošana būtu nepieciešama ne tikai suņiem, bet arī kaķiem. Ja kaķis netīšām izkrīt pa logu, saimnieks lielākoties savu dzīvnieku meklē. Problēma ir ar tiem, kuri pavasarī paņem kaķēnu, kas bērniem patīk. Bet kad kaķītis izaug un sāk kaut ko plēst vai apčurāt, kaķītis atrodas uz ielas. Vai paliek vasarnīcā pēc cilvēku došanās prom…

Kaķu čipošana un reģistrēšana dotu iespēju bezatbildīgos saimniekus atrast un saukt pie atbildības. Kāpēc kādam labam cilvēkam jābaro un jānogādā sterilizēšanai citu pamestie dzīvnieki?

Anna Briede, veterinārārste