Garantijas termiņš autoceļu rekonstrukcijas un jaunbūves
darbiem ir pieci gadi, atjaunošanas darbiem – trīs gadi. Konstrukciju
paredzētais un faktiskais kalpošanas laiks parasti ir ilgāks. Garantijas laiku
nevar noteikt pārāk garu, jo būvdarbu kvalitāte nav vienīgais faktors, kas
ietekmē ceļa konstrukciju stāvokli. Ar laiku arī teicami uzbūvēts ceļš
nolietojas.

Cik ātri tas notiek atkarīgs no izvēlētā projekta
risinājuma, ekspluatācijas apstākļiem un tā cik rūpīgi ceļš ikdienā tiek
uzturēts. Garantijas termiņus nosaka tā, lai apslēptu būvdarbu defektu gadījumā
tie paspētu parādīties garantijas periodā, būtu skaidri nosakāmi to cēloņi un
varētu uzdot būvniekam tos novērst vai izmaksas ieturēt no garantijas
galvojuma.

Ceļa konstruktīvie elementi nolietojas dažādā ātrumā. Zemes
klātne tiek projektēta 40 gadu kalpošanas periodam, bet praktiski tā var kalpot
arī krietni ilgāku laiku, ja vien satiksmes vajadzības neprasa platāku ceļu.

Segas tiek projektētas 20 gadu kalpošanas laikam ar
aprēķinu, ka šajā laikā vienu vai vairākas reizes tiek atjaunota nodilumkārta;
faktiski arī segas kalpo ilgāk, pat 30 un 40 gadus, bet braukšanas kvalitāte pa
savlaicīgi nekonstruētām segām parasti ir zemāka, jo šādās segās ir daudz
nelīdzenumu (iesēdumi, rises, nelīdzenumi no bedru lāpīšanas, izmainījies un
satiksmes drošību samazinošas šķērskrituma izmaiņas).

Seguma (nodilumkārtas) kalpošanas laiki, atkarībā no veida,
satiksmes slodzēm un laika apstākļiem ir atšķirīgi. Asfaltbetona nodilumkārta –
6 līdz 12 gadi (un ilgāk, ja nav līdzekļu savlaicīgai atjaunošanai). Virsmas
apstrāde – 3 līdz 10 gadi (un ilgāk – atkarībā no satiksmes, pamatnes uz kā tā
ir uzklāta un ja nav līdzekļu savlaicīgai atjaunošanai). Grants nodilumkārta –
3 līdz 10 gadi (un ilgāk ja nav līdzekļu savlaicīgai atjaunošanai).

Svarīgi atcerēties, ka kvalitatīvi, atbilstoši visām
prasībām notiekošais būvniecības process nenozīmē, ka ceļš nenolietosies! Ceļa
ilglaicīgu kalpošanu nodrošina ikdienas uzturēšana.

Pārsvarā brāķis tie izķerts vēl pirms nodošanas
ekspluatācijā, un būvniekiem tas jālabo vēl pirms objekta nodošanas. Pat ja
ceļš ir atvērts braukšanai, tas nenozīmē, ka objekts jau ir pilnībā nodots
ekspluatācijā.  

Arī paši būvnieki seko līdzi saviem objektiem un mēdz
novērst defektus pirms mēs tos atklājam un tad tie novēršamo defektu sarakstā
neparādās.

Autoceļi ir paredzēti tām slodzēm, kādām tiek projektētas
segas. Lielākā daļa valsts autoceļu segu (visas segas, kas nav pārbūvētas kopš
1991.gada un to ir ap 19 000 km) ir projektētas sekojošām slodzēm: asfalta
segas – 10 tonnu ass slodzei, grants segas – 6 tonnu ass slodzei.

Līdz 2004.gadam finansējuma trūkuma dēļ valsts autoceļu
segas Latvijā praktiski netika pārbūvētas. Kopš 2004.gada autoceļu segas tiek
projektētas atbilstoši tām slodzēm, ar kādām tās atļauj slogot normatīvie
dokumenti – MK noteikumi ”Ceļu satiksmes noteikumi”, 3.pielikums ”Pieļaujamie
transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) gabarīti (ar kravu vai bez tās),
faktiskā masa un ass slodze”: 10 tonnas vienass slodzei, ņemot vērā prognozēto
slogojumu ar 11,5 tonnu dzenošajam tiltam projektētajā segas kalpošanas laikā.

Lēmums atļaut slogot visus Latvijas autoceļus nevis ar
projektētajā slodzēm, bet ar ES atļautajām slodzēm tika pieņemts 1999.gadā, MK
izdodot jaunu ”Ceļu satiksmes noteikumu” redakciju, pamatojoties uz izveidoto
valsts autoceļu finansēšanas modeli – Valsts autoceļu fondu, kas deva reālas
cerības, ka pakāpeniski izdosies atjaunot valsts autoceļus atbilstoši
pieaugušajām slodzēm.

Finansējuma trūkuma dēļ grants ceļu segu pārbūvi atbilstoši
šodien atļautajām slodzēm līdz šīm neesam plānojuši un to nav plānots darīt
laikā līdz 2020.gadam (to neparedz MK pieņemtās ”Transporta attīstības
pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam”. Gadījumos, ja grants ceļus paredzam
pārbūvēt ar asfalta segu (ERAF), lietojam tās pašas prasības, kas asfaltētajām
segām.

Pārkrautie auto segu kalpošanas laiku var ievērojami
saīsināt, taču projektējot segu pārbūvi, pārkrauto transportlīdzekļu skaits
satiksmes sastāvā netiek ņemts vērā. Pirmkārt, to ir grūti prognozēt. Otrkārt, būtu
jānodrošina, lai atļautās slodzes tiek ievērotas un jābūvē ekonomiski ceļi,
nevis jāsadārdzina izmaksas.

Būvdarbu kvalitāti kontrolē materiālu ražotāji, būvdarbu
veicēji, būvuzraugi un būvdarbu pasūtītājs.

Būvmateriālu ražotāji kontroli veic atbilstoši kvalitātes
procedūrām, kuras atkarībā no būvizstrādājuma veida nosaka standarti un
normatīvie akti.

Būvdarbu veicēji kvalitāti kontrolē atbilstoši savam
kvalitātes plānam un procedūrām, ievērojot standartos un būvdarbu līgumā
(būvprojekta specifikācijās) noteiktās obligātās prasības.

Būvuzraugi seko, lai būvnieks veiktu kvalitātes plānā
paredzētās procedūras un obligātās pārbaudes, kā arī ņem paraugus, kurus
izlases kārtībā pārbauda paši vai nodod pasūtītājam.

Pasūtītāja laboratorija izlases veidā pārbauda paraugus
būvdarbu laikā, kā arī visiem būvdarbiem pēc to pabeigšanas ņem paraugus un
veic gala pārbaudes.

Valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas uzraudzību
un valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas uzraudzību veic VAS  ”LVC”
Uzturēšanas uzraudzības daļa. Kurzemes reģionā tie ir 10 inženieri.

Materiālu kvalitāte atkarīga gan no ražotāja, gan no
transportēšanas, pārkraušanas un iestrādes. Ne ražošanas, ne būvniecības
procesā kvalitātes standarti neprasa nodrošināt 100% katra parauga atbilstību,
bet gan pieļauj svārstības zināmās robežās.

Svarīgākais ir savlaicīgi konstatēt neatbilstības, noteikt
to cēloņus un novērst tās. Ja materiālu neatbilstība tiek konstatēta pirms
iebūvēšanas konstrukcijā, tad materiāls tiek aizvākts no objekta vai izmantots
citās konstrukcijās ar zemākām prasībām, kurām tas ir atbilstošs. Ja materiāla
neatbilstība konstatēta pēc tam, kad tas jau ir iebūvēts, tad konstrukciju ir
jāpārbūvē, vai, ja novērtējot kvalitātes riskus secināms, ka labošana nav
lietderīga, tad, atkarībā no neatbilstības lieluma un ietekmes uz konstrukcijas
kalpošanu, tiek pagarināta garantija vai samazināta cena.

Galvenie
ceļa kvalitātes kritēriji ir: līdzens (komfortabla braukšana); drošs satiksmei
(marķēts, prognozējams, bez risēm un bedrēm, ar labu saķeri) – tātad,
savlaicīgi atjaunots atbilstoši standartiem; ilgtspējīgs – izprojektēts
atbilstoši satiksmes vajadzībām, izbūvēts atbilstoši specifikāciju prasībām un
uzbūvēts atbilstoši projektam.