Onkoloģija neapšaubāmi ir viena no ministrijas prioritātēm, tāpēc par ļoti nozīmīgu uzskatām veikto izvērtējumu un ieteikumus, kas vērsti uz agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu, pacientiem nepieciešamo zāļu pieejamību un sabiedrības veselību kopumā.

Te gan jāsaka, ka pēdējo gadu laikā onkoloģijas jomā panākti uzlabojumi un daļa Valsts kontroles (VK) ieteikumu tiek ieviesti jau šobrīd.

Esam ievērojuši, ka pēc Covid-19 pandēmijas ir pieaudzis pieprasījums pēc visiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tajā skaitā arī onkoloģijas jomā.

Kopumā, ja runājam par profilaksi un agrīnu diagnostiku, secinām, ka

cilvēki zina, piemēram, par skrīningiem, kas ir valsts apmaksāti, bet daļa to neizmanto, viņiem nav simptomu, viņi jūtas veseli.

Taču profilakse ir ne tikai ekonomiskāk veselības aprūpes sistēmai, jo, slimību atklājot novēloti, ārstēšanās izmaksas pieaug, bet daudz svarīgāk tas ir pašam cilvēkam, ja viņš zina, ka ir vesels.

Jāsaka, ka VK secinājumi ir cieši saistīti arī ar resursiem – gan finanšu līdzekļiem, gan cilvēkresursiem veselības aprūpes nozarē, bet ieteikumus mēs ņemsim kā ceļamaizi, lai analizētu tās jomas, kurās varam veikt uzlabojumus.

Ja runājam par slimību profilaksi, šogad ģimenes ārsti uzsākuši sazināties ar tiem pacientiem, kuri vairākus gadus nav bijuši praksē, tādējādi veicinot pacientu iesaisti laikus rūpēties par savu veselību un veikt nepieciešamos izmeklējumus, kas ir valsts apmaksāti.

Tajā skaitā ģimenes ārsti saņem papildu piemaksu par agrīni atklātu onkoloģisku slimību.

Lai pacienti ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu vai apstiprinātu diagnozi varētu laikus saņemt atbilstošus izmeklējumus, regulāri notiek diagnostisko izmeklējumu un ārstēšanas procesu pilnveidošana.

Lai identificētu efektīvākos informēšanas veidus, kas uzlabotu dažādu sabiedrības grupu atsaucību valsts apmaksātajiem vēža skrīningiem, notiek līdz šim veikto pasākumu izvērtējums.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir nodrošinājis informēšanas aktivitātes par pašpārbaužu veikšanu, lai veicinātu dažādu sabiedrības grupu izglītošanu sekot līdzi savam veselības stāvoklim.

Kopumā sabiedrības zināšanas vēl ir nepietiekamas, tomēr manāmi uzlabojumi.

Piekrītam, ka nepieciešams uzlabot onkoloģijas datu kvalitāti veselības informācijas sistēmā. Nepilnīga datu aptvere ir saistāma arī ar kapacitātes trūkumu ārstniecības iestādēs, kā arī administratīvo slogu manuālai datu ievadīšanai sistēmā no medicīniskajiem dokumentiem.

Tāpat pastāv tehniskas problēmas sistēmas darbībā un datu ievadē.

Savukārt jaunu zāļu iekļaušana kompensējamo zāļu sistēmā ir saistīta gan ar pieejamo finansējumu, gan iespējām.

Esam vienisprātis ar VK, ka nepieciešams zāļu kompensācijā ņemt vērā jaunākās starptautiskās ārstēšanas vadlīnijas, taču to nav iespējams īstenot bez papildu finansējuma novirzīšanas kompensējamo medikamentu apmaksai.

Kompensējamo medikamentu jomā onkoloģijas pacientiem šogad piešķirti papildu 12 miljoni eiro

terapijas turpināšanai un jaunu medikamentu iekļaušanai kompensācijas sistēmā.

Lemjot par jaunu zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, tiek salīdzināta efektivitāte ar citu konkrētas slimības ārstēšanā izmantoto medikamentu efektivitāti un notiek balstīšanās uz zinātnisko pētījumu datiem, kā arī vietējām un starptautiskām ārstēšanas vadlīnijām.

Tāpat kompensējamām zālēm ir noteikti zāļu cenu veidošanas principi, salīdzinot ar pārējām recepšu zālēm.

Onkoloģijas jomai 2023. gadā piešķirts valsts finansējums 163,6 miljonu eiro apmērā, tas ļāvis veikt virkni pasākumus onkoloģisko saslimšanu profilaksē, diagnostikā un ārstēšanā, kā arī paliatīvajā aprūpē.

Antra Valdmane, Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece veselības politikas jautājumos