Paredzu, ka Liepājas sabiedrības lielākā daļa ir informēta par pašvaldības iecerēm attiecībā uz Zirņu ielu, tādēļ šo jautājumu šoreiz neaiztiksim. Lasot komentārus internata portālos, nevar nepamanīt, ka liela daļa Liepājas iedzīvotāji pauž sajūsmu par šo “unikālo projektu”, tādēļ nolēmu sabiedrības informēšanas nolūkos uzrakstīt dažus rakstus, kas balstīti galvenokārt uz Kanādas kolēģu pieredzi satiksmes izraisīto vibrāciju pētījumos (diemžēl Latvijā šādi pētījumi nav veikti).

Pieņemu, ka daļa sabiedrības pauž sajūsmu, jo nav informēta par iespējamām sekām. Lūk, pirmais nelielais ieskats vibrāciju rašanās teorijā.

Kā satiksme rada vibrāciju

Līdzīgi, kā lielāko daļa sastopamo vibrāciju, satiksme vibrācijas raksturo avota – saņēmēja scenārijs. Transportlīdzeklis saskaras ar ceļa virsmas nelīdzenumiem (piemēram, caurumi, plaisas un kanalizācijas lūku vāki) inducējot dinamisku slodzi uz seguma. Šīs slodzes rada satricinājuma viļņus, kas izplatās gruntī, līdz, sasniedzot ēkas pamatus, ierosina tajās vibrācijas. Satiksmes vibrācijas, galvenokārt, izraisa smagie transportlīdzekļi, piemēram, autobusi un kravas automašīnas. Pasažieru automobiļu un vieglo kravas reti izraisa jūtamas vibrācijas.

Kravas automašīnām un autobusiem saskaroties ar ceļa nelīdzenumiem rodas tā sauktais “AXLE HOP” efekts, kad trieciena vilnis tiek novadīts no transporta līdzekļa priekšgala uz aizmuguri, izraisot automašīnas palēcienu, tādējādi palielinot grunts kopējo dinamisko slodzi. Šādu pašu parādību izraisa arī kravas automašīnu un autobusu bremzēšana. Kopējo satiksmes radīto vibrāciju ainu būtiski ietekmē transportlīdzekļu ātrums un amortizācijas sistēmas tips. Piemēram, pēc Dr. O. Hunaidi, Kanādas Konstrukciju izpētes institūta, datiem satiksmes autobuss braucot ar ātrumu 50 km/h, var radīt 96,2 (mm/sec2, rms) augstu vibrācijas līmeni blakus esošajās ēkās. Paradoksāls šķiet fakts, ka transporta līdzeklis ar labāku amortizācijas sistēmu (pasažieru autobuss) rada augstāku vibrāciju līmeni, nekā, piemēram, kravas automašīna ar platformu, pie tādiem pašiem nosacījumiem – 46,7 (mm/sec2, rms), taču tam ir racionāls izskaidrojums, pie kura šoreiz nekavēsimies.

Papildus risku rada fakts, ka, ja grunts dabiskā ferekvence sakrīt ar ēkas elementu dabisko frekvenci, rodas rezonanse, kas pastiprina visas vibrācijas.

Pretēji nelīdzenumiem, piemēram, lūku vākiem vai caurumiem, normāla ceļa virsmas raupjums izraisa nepārtrauktu dinamisku slodzi.

Ja ceļa virsmas raupjums ietver harmonisko komponenti, pie noteikta, fiksēta ātruma, rodas piespiedu svārstības, kas sakrītot ar kādu no dabiskajām frekvencēm var izrasīt būtiskas vibrācijas. Ar šo es gribu uzsvērt, ka ceļa seguma kvalitātei ir tikai sekundāra loma vibrāciju radīšanā, jeb vibrācijas rodas pat uz visgludākā asfalta.

Faktori, kas ietekmē vibrāciju līmeni un frekvenci

Ceļu satiksme rada vibrāciju frekvences, galvenokārt, no 5 līdz 25 Hz (svārstības sekundē). Amplitūda vibrācijām svārstās starp 0,005 un 2 m/s2 (0,0005 un 0,2 g), izsakot kā paātrinājumu, vai 0,05 un 25 mm / s, izsakot kā ātrumu.

Dominējošā frekvences un vibrācijas amplitūda ir atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp ceļa tehniskais stāvoklis, transportlīdzekļa svars, ātrums un amortizācijas sistēma, grunts tips un stratifikācija; gadalaiks, attālums no ceļa un apkārtējo ēku konstrukcija. Šo faktoru ietekme ir savstarpēji saistīta un šeit ir grūti noteikt vienkāršas attiecības starp tiem.

Transportlīdzekļa ātruma ietekme, piemēram, ir atkarīga no ceļa virsmas raupjuma. Amortizācijas sistēmas tipa ietekme ir atkarīga arī no transportlīdzekļa ātruma un ceļa nelīdzenuma utt.

Parasti satiksmes vibrāciju jomā vissliktākais stāvoklis ir vietās ar mīkstu māla vai dūņu slāni 7 līdz 15 m dziļumā (Zirņu ielas gadījumā tieši tā arī ir). Šadās vietās grunts dabiskā frekvence var sakrist ar apkārtējo māju dabisko frekvenci, kas, kā minēts iepriekš, noved pie rezonanses un pastiprina vibrācijas.

Eksperimentāli pierādīts, ka gruntsūdeņu līmenim šajā gadījumā nav būtiskas ietekmes uz vibrāciju rašanos mehanismu (Dr. O. Hunaidi).

Vibrācijas līmenis samazinās proporcionāli attālumam no ceļa, jo vibrācijas enerģija tiek izkliedēta gruntī. Zirņu ielas apbūve ir blīva un ēkas pārsvarā novietotas cieši blakus brauktuvei, tādēļ šo ēku īpašniekiem jārēķinās ar pilnu satiksmes radīto vibrāciju ietekmi.

Vibrācijas ietekme uz cilvēkiem

Ēku vibrācijas, ko rada ceļu satiksme, netiek apskatītas, kā cilvēku drošības un veselības aizsardzības jautājums, bet gan kā ilgstoša kairinājuma izraisītas problēmas, piemēram, miega un komunikācijas tracējumi, ko izraisa grabošas logu rūtis un vaļēji objekti, bailes par kaitējumu ēkām un iedzīvei. Pieredze rāda, ka cilvēkiem jau rodas sūdzības, ja vibrācijas līmenis ir tikai nedaudz virs uztveres sliekšņa.

Starptautiskā standartizācijas organizācija un vairākas valstis ir publicējušas standartus, kas sniedz norādījumus, lai novērtētu cilvēku reakciju uz ēku vibrāciju. Lūk, daži no tiem:
Standarti, kas novērtē ēku potenciālos bojājumus
• DIN 4150 (1984), Deutsches Institut fuer Normung
• SN 640 312 (1978), Association of Swiss Highway Engineers
• BD 7385 (1993), British Standards Institution
• Report No. 8507 (1980), U.S. Bureau of Mines (blasting-induced vibration)
• Publication No. NPC-119 (1978), Ontario Ministry of the Environment (blasting-induced vibration)
• ISO 4866 (1990), International Organization for Standardization

Standarti, kas novērtē vibrāciju ietekmi uz cilvēka veselību
• ISO 2631/2 (1989), International Organization for Standardization
• ISO 8041 (1990), International Organization for Standardization
• BS 6472 (1984), British Standards Institution
• ANSI S3.29 (1983), American National Standards Institute

Alternatīvas novērtēšanas metodes nesen ir izstrādājuši IRC (Kanāda) zinātnieki, pamatojoties uz to plašiem satiksmes izraisīto vibrāciju mērījumiem.

Potenciālo zaudējumu draudi

Māju īpašnieki bieži sūdzas par kaitējumu, ko izraisa satiksme vibrācijas, piemēram, plaisas sienās un griestos, mūra bloku nošķiršanās un plaisas pamatos. Taču namu īpašniekiem jārēķinās ar to, ka būs grūti pierādīt, ka tieši satiksmes izrasītās vibrācijas ir šo bojājumu cēlonis. Jo ir grūti noteikt vibrācijas līmeni, kas var izraisīt konkrētās ēkas bojājumus (komplicēts virāciju veidošanās mehanisms, grunts īpatnības, transporta plūsmas nevienmērīgums utt).

Tādēļ gribu vērst Jusu uzmanību uz to, ka neatkarīgi no apdrošināšanas polises, ļoti iespējams, ka bojājumus Zirņu ielas iedzīvotājiem nāksies segt no saviem līdzekļiem.

Noslēgumā lūdzu Liepājas iedzīvotājus apdomāt vai esam gatavi nest šādu upuri “pilsētas attīstības” vārdā, ignorējot sava īpašuma un veselības riskus. Vai varbūt beidzot ir pienācis laiks cīnīties par savām tiesībām dzīvot normālā vidē, un iestāties pret pašvaldības radītajām nejēdzībām?

MSc. Med. Physics Mārtiņš