Kopumā šajās brīvdienās NMPD mediķiem visā valstī ik dienu bija jādodas pat uz 10 izsaukumiem, kuros cilvēki bija cietuši no ķermeņa atdzišanas jeb (hipotermijas) vai arī guvuši nopietnus apsaldējumus, atrodoties salā un aukstumā.

Kā katru gadu, arī šajās brīvdienās no aukstuma visvairāk cietuši cilvēki gados, kuri dzīvo vieni.

Seniori guvuši nopietnu ķermeņa atdzišanu pēc tam, kad sava veselības stāvokļa dēļ nav spējuši iekurināt māju un ilgstoši pavadījuši aukstumā vai arī pēkšņi pakrituši, pasliktinoties veselībai, ilgstoši nogulējuši aukstumā bezpalīdzīgā stāvoklī uz grīdas.

Aizvadītajās divās dienās arī Kurzemes pusē bija divi šādi gadījumi. Vienā gadījumā

nopietnu ķermeņa atdzišanu bija piedzīvojusi 90 gadus veca kundze, kura ilgstoši bezpalīdzīgā stāvoklī atradās savā nekurinātajā mājoklī.

Viņu teju bezsamaņā un smagā stāvoklī atrada radinieki.

Tāpat no hipotermijas bija cietusi arī vēl kāda 79 gadus veca kundze ar nopietnām saslimšanām, kura šajos laikapstākļos bija gulējusi vairākus stundas pie atvērta loga.

Tāpat, kā jau katru gadu, šajās brīvdienās salā cieš arī cilvēki alkohola reibumā, kā arī bezpajumtnieki, kuri ilgstoši atradušies ārā.

Šajās aukstajās dienās, jo īpaši, ja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sniedz prognozes par spēcīgu salu (oranžais un sarkanais līmenis), aicinām iedzīvotājus būt ļoti piesardzīgiem un saudzēt savu veselību.

Salā bez īpašas vajadzības nevajadzētu dodies ārā,

bet, ja tomēr tas nepieciešams, tad ārpus telpām jāuzturas maksimāli īsu laiku un jāģērbjas  atbilstoši.

Jāatceras, ka visbiežāk zemi grādi termometra stabiņā apdraud  vecākus ļaudis, cilvēkus ar hroniskām saslimšanām, bezpajumtniekus, cilvēkus alkohola reibumā ārā u.c.

Iedzīvotāji var ciest no ķermeņa atdzišanas (hipotermijas), ja ilgstoši atrodas aukstumā (ārā vai neapkurinātās telpās). Hipotermija var izraisīt smagus veselības traucējumus un ir bīstama cietušā dzīvībai.

Cilvēki var gūt arī atsevišķu ķermeņa daļu apsaldējumus, kuru ārstēšana var būt ilga un sarežģīta vai gūto bojājumu dēļ tās var tikt amputētas.

Arita Freimane, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve

Uzziņai

NMPD iedzīvotājiem iesaka:

– Pēc iespējas mazāk uzturies ārpus telpām – šie nebūs piemēroti laikapstākļi  sportošanai, brīvā laika pavadīšanai vai ilgstoša fiziska darba veikšanai ārā.

– Piezvani biežāk, apraugi un uzmani cilvēkus, kuri dzīvo vieni. Jo īpaši, ja cilvēks ir gados, sirgst ar kādu hronisku saslimšanu vai lieto apreibinošas vielas.

– Ja nepieciešams uzturēties ārpus telpām, izvēlies laikapstākļiem atbilstošu apģērbu – biezu, siltu, vieglu, brīvu, kas neierobežo kustības. Ģērbies vairākās kārtās.

Cepuri vari papildināt ar masku, kas nosedz galvu un kaklu. Muti un degunu aizsedz ar šalli, lai aizsargātu elpceļus un plaušas no aukstā gaisa ieelpošanas. Rokās obligāti velc cimdus un ziemas apstākļiem atbilstošus apavus.

– Ja redzi kādu pakritušu un guļam uz ielas, neesi vienaldzīgs. Obligāti pieej klāt guļošajam, uzrunā viņu, papurini pie pleca, lai saprastu, vai vari palīdzēt viņam piecelties un nokļūt siltumā.

Ja cilvēkam nepieciešama palīdzība, informē par to operatīvos dienestus, zvanot uz ārkārtas tālruni 112.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.