Tas, ka finanšu ministrs ik pa laikam aktualizē kaut kādas tēmas, kas ir ļoti jūtīgas sabiedrībai, īpaši dienestā esošām personām, ir tāda kā provokatīva rīcība.

Pašlaik tai arī nav nekāda juridiska seguma, jo nav nekādu dokumentu, kas būtu sūtīti, piemēram, Iekšlietu ministrijai. Vismaz mēs publiski to neredzam.

Ar Iekšlietu ministriju un dienestiem esam runājuši par šo jautājumu. Esam vienisprātis, ka

šobrīd nav nekādu objektīvu iemeslu veikt izmaiņas izdienas pensiju likumā.

Vecuma pensiju ar izdienas pensiju var salīdzināt tiktāl, ja izmanto tos kritērijus, kādi ir personām, kas dienestā aizvada vismaz 30 gadus un ikdienā saskaras ar lielu fizisko, kā arī emocionālo slodzi.

Vecumu salīdzināt ar darbu augstas spriedzes apstākļos nebūtu korekti.

Jau vairākkārt esmu teicis, ka

finanšu ministrs nepārzina iekšlietu sistēmu un viņš, iespējams, kā politiķis vien vadās no sava skatpunkta jeb augstumiem.

Neesmu dzirdējis, ka kāds no Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, arī Ārlietu ministrijas, kas pārstāv diplomātus, kuriem arī ir izdienas pensijas, teiktu, ka kaut kas saistībā ar izdienas pensijām būtu jāmaina.

Jā, mēs vienmēr par šīm tēmām varam diskutēt, un, iespējams, ir kādas amatpersonas, kurām būtu jādod iespēja strādāt līdz vecuma pensijai.

Tādi gadījumi mums ir, piemēram, finanšu daļa, nodrošinājuma daļa, kur darbinieki turpina strādāt līdz vecuma pensijai.

Varbūt teorētiski izdienas pensiju saņēmēju loku vēl var sašaurināt, taču par to visu ir jādiskutē.

Uz šādiem finanšu ministra paziņojumiem skatos ļoti skeptiski un tos vairāk uztveru kā populistiskus, ar mērķi izzināt sabiedrības reakciju.

Drīzāk būtu pamats domāt par būtisku atalgojuma palielināšanu iekšlietu dienesta amatpersonām, un tad varētu arī atgriezties pie tā, ko pērn, taisot budžetu, valdība it kā akceptēja, bet pēc tam atteicās, proti, ka amatpersona turpina ilgstoši strādāt un saņemt gan algu, gan izdienas pensiju.

Tas būtu viens no risinājumiem un liela motivācija palikt dienestā.

Tāpat būtu jāpārskata gan veselības, gan fiziskās sagatavotības kritēriji amatpersonai, kura sasniegusi 50 gadu vecumu. Šobrīd šiem cilvēkiem jāiet visas medicīniskās un fiziskās sagatavotības pārbaudes.

Tāpat apspriežama ir iekšējās sistēmas maiņa – ka, sākot dienestu, cilvēks dodas strādāt uz ielas, bet, kad tuvojas 50 gadu vecums, viņš pāriet uz darbu kabinetā jeb vairs neskrien un neķer, bet strādā ar galvu.

Ja visi šie minētie punkti saiet kopā, tad arī varam sākt diskutēt par kaut kādām izdienas pensijas izmaiņām.

Taču šobrīd

finanšu ministrs ar savu paziņojumu būs panācis, ka palielināsies iesniegumu skaits no darbiniekiem par došanos izdienas pensijā.

Ja izdienas pensijas vecumu pēkšņi palielina par vismaz sešiem mēnešiem, tad sekas ir prognozējamas – liela daļa to, kuri pēc izdienas stāža sasniegšanas vēl kādu laiku varētu palikt dienestā, no darba ies prom.

Precīzu skaitli nenosaukušu, taču pēdējais cipars, ko pagājušajā gadā pieminēja Iekšlietu ministrijas dienesti, ir, ka aptuveni 30% cilvēku ir tiesīgi šajā brīdī doties pensijā.

Pie šī nekomplekta, kas ir Iekšlietu ministrijā, īpaši Valsts policijā Rīgas reģionā, ja dienestu pēkšņi atstās 30% strādājošo, tad slodze būs liela un pie kaut kādiem apstākļiem resursus savākt būs ļoti grūti.

Armands Augustāns, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs

Uzziņai

Tiesības uz izdienas pensiju ir valsts drošības iestādes amatpersonai, kura:

> sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem pēdējie pieci gadi nodienēti amatpersonas statusā;

> neatkarīgi no vecuma atvaļināta no dienesta atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumam vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem;

> sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras kopējais apdrošināšanas stāžs un tam pielīdzināmais stāžs, kas noteikts saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām“, ir ne mazāks par 25 gadiem, no kuriem vismaz 12 gadi un seši mēneši nodienēti amatpersonas statusā.

Avots: Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums