Iestājoties diennakts tumšajam laikam, piedaloties ceļu satiksmē, autovadītājiem jābūt dubultuzmanīgiem, jo ir grūtāk redzams ceļš. Pārvietojoties ar auto vizuālajai informācijai ir ļoti liela nozīme, pēc tās orientējamies pārvietojoties pa ceļu.

Svarīgi, lai būtu pareizi noregulētas apgaismes ierīces, lai tās visas strādātu. Rudeņos ir lietaināks, gadās slapjš sniegs, tāpēc jābūt ļoti labām logu tīrītājslotiņām, lai būtu laba redzamība.
Pārvietojoties ārpus apdzīvotām vietām, kur pārvietojas ar lielāku ātrumu, vajadzētu turēties tuvāk horizontālajam apzīmējumam jeb baltajai līnijai, un pievērst uzmanību, kas notiek labajā malā.

Gājējiem ļoti svarīgi un obligāti ir lietot apģērbu ar gaismu atstarojošu materiālu vai atstarotājus. Labi, ja ir lukturītis. Ja esam redzami, autovadītājs zina, kur pārvietojamies un var ar to rēķināties. Ja cilvēks bez atstarotāja tumsā ir pamanāms 25 – 40 metru attālumā, tad ar atstarotāju – apmēram 140 metru attālumā. Braucot ar tālajām gaismām, ja ceļš ir taisns, autovadītājs atstarojošu materiālu var pamanīt pat no 400 metru attāluma. Braucot ar 50 km stundā, ik sekundi nobraucam apmēram 14 metru. Ja cilvēks ir bez atstarotāja, tā būs pusotra, divas sekundes un autovadītājs nespēs noreaģēt, jo pieredzējuša autovadītāja reakcijas laiks ir viena sekunde, kuras laikā tiek pieņemts lēmums rīkoties. Ja brauc ar 90 km stundā, tad ik sekundi nobraucam 25 metrus. Tāpēc ļoti svarīgi, lai gājējs būtu pamanāms laikus. Autovadītājs varēs ar to rēķināties un, ja būs jāpabrauc malā, varēs to izdarīt. Jāatceras, ka dzīvību nevar novērtēt ciparos. Atstarotājs, kurš veikalā maksā santīmus atmaksājas dzīvībā.

Atstarotāju lietošanas ziņā gājēji ir palikuši apzinīgāki, bet, protams, riska grupa ir tie gājēji, kuri nav sociāli aktīvi, un ir maznodrošināti. Viņus šī informācija nesasniedz ne radio, ne presē, ne televīzija. Ja arī sasniedz, tad nav līdzekļu par to parūpēties. Šie cilvēki var saņemt atstarotāju, vēršoties pie Sarkanā krusta.

Arī autovadītāji var izrādīt iniciatīvu un nopirkt kādu atstarotāju un iedot neredzamam gājējam. Arī es tā esmu darījis. Tā ir iespēja palīdzēt.

Riska grupa ir arī riteņbraucēji. Obligāta prasība diennakts tumšajās stundās riteņbraucējiem, bez atstarotājiem uz velosipēda, ir lietot braucamā priekš baltu un aizmugurē sarkanu gaismas lukturīti. Labi, ja lieto atstarojošu vesti.

Tiem riteņbraucējiem, kuri nav vadījuši auto, grūti iejusties autovadītāja ādā. Šķiet, ja jau es redzu auto, tad redz arī mani, bet tā nav. Pilsētā arī nav tik attīstīta infrastruktūra, visur riteņbraucēju plūsma nav nodalīta no kopējās automobiļu plūsmas. Tur, kur tā iet pa vienu ceļu, pastāv lielāks negadījuma risks. Tagad gan pilsētā attīstās veloceliņu infrastruktūra un risks mazinās.
Jāatceras, ka galvenokārt katram pašam jāparūpējas par savu drošību!

Arnis Jekste,
CSDD Liepājas nodaļas priekšnieka vietnieks