Arnis Kaktiņš: Kāda jēga partijām un parlamentāriskai demokrātijai, ja pie varas ir vieni un tie paši?
Pirms četriem gadiem Latvijā parlamenta vēlēšanās piedalījās vien 54,6 procenti balsstiesīgo pilsoņu. Pērn pašvaldību vēlēšanās tika sasniegts antirekords – piedalījās vien katrs trešais balsstiesīgais. Pastāv bažas, ka 14 Saeimas vēlēšanās vēlētāju aktivitāte arī būs zema. Kā atvilināt vēlētājus uz iecirkņiem?
"Kurzemes Vārds"
Uz šo jautājumu man nav jēdzīgas atbilde, lai gan varu pateikt- nosakiet katram, kas nobalsos, maksāt 50 eiro! Ticiet man, aktivitāte būs krietni lielāka. Šī arī ir mana atbilde.
Neesmu pārliecināts, ka par šo īpaši jālauza galvu. Vai tiešām šobrīd tā centrālā problēma ir vēlēšanu aktivitāte? Esošā sistēma kolapsē mūsu acu priekšā un ne jau tāpēc, ka ir zema vēlētāju aktivitāte, bet gan citu iemeslu dēļ.
Balsotāju aktivitāte ir viens faktors lielākā faktoru kopumā. Tās drīzāk ir sekas, jo
cilvēki noraugās uz šo bezjēdzīgo cirku un nevar atrast jēgu, kāpēc viņiem iet un tur piedalīties pēc tam, kad viņi vairākkārt to darījuši un dabūjuši to ko dabūjuši.
Neizslēdzu, ka vēlētāju aktivitāte rudenī gaidāmajās vēlēšanās būs tiešām zema, tomēr to grūti noprognozēt. Dinamiski tas atkarīgs no vairākiem faktoriem – kāda ir vēlēšanu kampaņa, resursi, politisko spēku aktualizētās tēmas vai plēšanās par lielai iedzīvotāju daļai būtisku lietu.
Ja prasmīgi augstākā līmenī tas viss tiek režisēts, tad daudz ko var panākt.
Iepakojamais papīrs reālai politikai ir svarīgs un nozīmīgs. Ja šis iepakojums ir nekāds vai pat atbaidošs, tad skaidrs, ka interesi tas neveicina.
Šobrīd iepakojamais papīrs izskatās ļoti žēlīgs. To visu mēs varam dalīt reizinātājos – ir saturs, substance un iepakojums.
Centrālo problēmu es redzu tajā substancē. Iepakojums, protams, ir būtisks, bet ar to nevar ilgtermiņā atrisināt problēmu ar substanci, redzot, ka tā paliek aizvien vārgāka, nožēlojamāka un briesmīgāka.
Mēs zinām, ka dažus cilvēkus var mānīt visu laiku, bet visus ilgstoši neapmuļķosi.
Domāju, ka Latvijas situācijas pašreizējais traģisms slēpjas tieši šajā faktorā, ka mums ir bijuši daudz vēlēšanu cikli, cilvēki piedalījušies un balsojuši, bet beigu beigās rezultātā dabūjuši to pašu.
Te mēs nonākam pie lielajām Latvijas strukturālajām problēmām, par kurām šoreiz es negribu runāt, bet būtība ir vienkārša – par ko arī tu nebalsotu, plus – mīnuss pie varas būs vieni un tie paši.
Gandrīz visas tā saucamās latviskās partijas saliks kopā vienā lielā draudzīgā koalīcijā, bet krieviskās partijas atstās opozīcijā. Un tad ir jautājums: kāda jēga tām partijām un parlamentāriskai demokrātijai, ja pie varas ir vieni un tie paši?
Arnis Kaktiņš, pētījumu centra SKDS vadītājs
