Pēdējo mēnešu laikā mūspusē, gan pilsētā, gan ārpus tās, notikuši vairāki ceļu satiksmes negadījumi ar smagām un pat letālām sekām. Arī cituviet Latvijā uz ceļiem ir daudz bojāgājušo un cietušo.

Varbūt kāds par mani pasmīkņās, taču ne tikai pēc manām domām, bet arī citu uzskatiem dažādu negadījumu skaita pieaugumu veicina pilnmēness. Arī mediķi traumpunktā droši vien to apstiprinās. Esmu pat dzirdējusi, ka, tuvojoties pilnmēnesim, mediķi rēķinās, ka būs vairāk darba, nekā ierasts. Arī uz ceļa esmu novērojusi, ka autovadītāju uzvedība šajā laikā atšķiras – pīpina bez iemesla, brauc agresīvi, nedod ceļu utt.

Otrs, kādēļ nereti autovadītājiem zūd koncentrēšanās spējas, ir psiholoģiskais faktors, proti, ja esi dzīves problēmu nomākts, ir lielāka varbūtība, ka kaut kādā brīdī aizdomāsies, un var notikt kaut kas nelāgs. Arī autovadītāja vecumam ir nozīme, ar gadiem mazinās reakcijas ātrums, kustības paliek lēnākas, pasliktinās redze, dzirde.

Tā ir katra cilvēka brīva izvēle, kā viņš brauc: kāds brauc pēc noteikumiem, bet cits tos neievēro un stūrē, it kā tiesības būtu nopircis, nevis kārtīgi mācījies braukt un godīgi nopelnījis apliecību. Ikdienā braucot, esmu novērojusi, ka arī ārzemju tūristi brauc “interesanti”, tomēr pēdējais gadījums, kas spilgtāk palicis atmiņā, bija Rīgas ielā, kur vienvirziena posmā uzreiz trīs automašīnas brauca pretējā virzienā. To pašu nereti dara arī velosipēdisti. Tas nav normāli, pat baisi paliek. Ja piedalies satiksmē, nedrīksti dalīt uzmanību – runāt pa to pašu telefonu. Tādos gadījumos līdz avārijai ir viens mirklis.

Ja runājam par jaunajiem autovadītājiem, tad nereti tie, kuri eksāmenus nokārtojuši ļoti labi, pēc tam brauc pat sliktāk nekā tie, kuriem bijušas grūtības. Tas ne vienmēr ir rādītājs – labi nokārtots eksāmens. Piemēram, teorijas eksāmenā saredzu robus, jo nav taču noslēpums, ka daļa jauno autovadītāju vienkārši iekaļ pareizās testa atbildes, bet patiesībā noteikumus nepārzina. Par šo Ceļu satiksmes drošības dienestam vajadzētu padomāt, varbūt jāmaina teorijas eksāmena formāts. Piemērs, četrpadsmitgadīgs puika kārto mopēda eksāmenu, teoriju nokārto bez kļūdām, bet, kad viņam pieiet klāt un pajautā, kam ir priekšroka vienādas nozīmes krustojumā, viņš pat nezina, kas tas tāds ir.

Jaunajiem autovadītājiem regulāri atgādinām, kādas var būt agresīvas braukšanas sekas, taču izvēle, kā braukt, tāpat paliek viņu ziņā. Nevaram pieņemt lēmumu viņu vietā. Reiz viens puisis lielījās, ka no Grobiņas uz Liepāju atbraucis ar 130 kilometru stundā lielu ātrumu. Ko tur vairs piebilst. Ir jau mums arī tādi autovadītāji, kuri tikuši pie tiesībām, grib izrādīties. Rodas iespaids, ka no vecākiem nav saņēmuši pietiekami lielu uzmanību, bet tagad ir pienācis laiks stutēt pašapziņu.

Arta Rabuško, autoskolas “Autostils-L” instruktore