Situācija, ko vērojām pirms dažiem gadiem, kad darbiniekus meklēja tehnoloģiju uzņēmumi, ir mainījusies – šobrīd darbinieki vajadzīgi praktiski visu nozaru uzņēmumiem, kā arī institūcijām.

Darba devēji konkurē par darbiniekiem, kas nozīmē, ka jāatrod precīzs un ieinteresējošs veids potenciālo darbinieku uzrunāšanai un motivējoša vide esošo speciālistu noturēšanai.

Galvenais noteikums veiksmīgai sadarbībai arī no darba devēja puses – būt vairāk cilvēcīgam nekā formālam.

Mūsdienu darbiniekus vairs nevar vienkārši ”pārpirkt”, piesolot lielāku algu vai citus labumus,

it īpaši tas attiecas uz gados jaunākiem speciālistiem, kuriem svarīgas uzņēmuma vai organizācijas vērtības.

Cilvēki vēlas saprast, par un pret ko iestājas viņu darba devējs, kāds ir tā viedoklis, piemēram, par ilgtspējas principu ieviešanu, par dzimumu līdztiesību, par ģeopolitiskām aktualitātēm.

Proti, darbinieks grib, lai ar viņu sarunājas kā ar līdzīgu, nevis uzlūko kā vairāk vai mazāk vērtīgu inventāru.

Ne mazāk svarīga ir uzņēmuma reputācija, darbinieks pievērš uzmanību, ko par viņa pārstāvēto uzņēmumu domā citi.

Šis aspekts ir cieši saistīts ar iepriekš minēto – ja uzņēmumam nav savu vērtību un tas ir gatavs uz jebkādiem kompromisiem, piemēram, turpinot eksportēt uz agresorvalsti Krieviju, darbinieka acīs tas var kļūt par iemeslu, lai mainītu darbavietu.

Zināmu kustību darba tirgū izjutām pēc to uzņēmumu saraksta publiskošanas, kuri turpina ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, – dažu dienu laikā parādījās interese par darba piedāvājumiem līdzīgos uzņēmumos, jo

cilvēki negrib strādāt pie šāda darba devēja un tikt jebkādā veidā ar to asociēti.

Trešais aspekts – ar izglītību vien vairs nav gana, svarīgas ir arī prasmes, pieredze un cilvēka kompetence.

Izglītība, protams, aizvien vēl ir viena no pamatprasībām (dažkārt darbinieku bez attiecīgas izglītības nemaz nevar pieņemt), taču papildus akadēmiskajai izglītībai tiek vērtēts arī tas, kā darbinieks ir sevi papildus pilnveidojis.

Dažādi kursi, profesionālo iemaņu uzlabošanas programmas un citas pašattīstības lietas raisa papildu interesi, jo šāds cilvēks var sniegt vērtīgu pienesumu visai organizācijai.

Mainījušies arī darbinieku atlases noteikumi. Potenciālie kandidāti sagaida, ka ar viņiem tiks uzturēta intensīva komunikācija, skaidrojot atlases norisi un formālas pieejas vietā piedāvājot cilvēcīgu, saprotamu sarunu.

Svarīgi arī neaizmirst par kandidātiem, kuriem nepieciešams atteikt darbu. Ja netiek paziņots par atlases rezultātu, šiem cilvēkiem nav vēlmes kandidēt uz citām organizācijas amata pozīcijām, kur tie varētu būt atbilstoši kandidāti.

Empātiska saruna var nest negaidīti labus rezultātus jebkurā gadījumā. Vienmēr svarīga bijusi arī cilvēku motivēšana un piesaiste organizācijai.

Jo iesaistītāks jutīsies cilvēks, jo noturīgāka būs viņa piesaiste un lielāka atdeve strādājot.

Asi konkurējot par darbiniekiem, vajadzētu paturēt prātā pārmaiņas, kas notiek sabiedrībā kopumā, – uz vērtībām un empātisku komunikāciju vērsti cilvēki diez vai atsauksies sludinājumiem, kuros pamatā runāts tikai atalgojuma un bonusu kategorijās.

Daudz lielāka vērtība būs sarunai par to, ko mēs kopā varētu sasniegt, ko piedāvājam cilvēka izaugsmei un sagaidām no viņa mūsu kopīgajā attīstības stāstā.

Artūrs Bļinovs, “Human Source” valdes priekšsēdētājs