Projekts noteikti ir jāīsteno, un šajā fāzē vairs nedrīkst slēgt atpakaļgaitu. Es šeit redzu divus galvenos uzdevumus.

Pirmkārt, jāatrod atbildīgie par “Rail Baltica” projekta virzībā pieļautajām kļūdām – gan politiskā, gan stratēģiskā līmenī.

Es saskatu, ka, piemēram, satiksmes ministrs Kaspars Briškens, kurš uzņēmumā “RB Rail” vadīja šī projekta attīstību, ir bijusi atslēgas persona abos līmeņos. Līdz ar to man ir daudz kritisku jautājumu viņa virzienā.

Man ir grūti iedomāties, ka privātajā sektorā šādi varētu saimniekot un izšķērdīgi rīkoties ar līdzekļiem, bet tev nebūtu nekādas atbildības par to.

Mēs jau redzam tās lietas, kas tagad uzpeld publiski, – kaut kādi konsultanti, kuriem, iespējams, nav bijusi atbilstoša pieredze, pelnījuši grandiozas summas, kas pārsniedz Valsts prezidenta atalgojumu.

Manuprāt, ar publisko naudu viņi rīkojušies kā pa savu kabatu.

Otrs uzdevums ir raudzīties uz priekšu – jānovērš visas nepilnības, kas pieļautas līdz šim, un jāturpina novērst tās problēmas, ko Jānis Vitenbergs ar trauksmes ziņojumiem pirmais valdībā akcentēja, lai projekts tiktu īstenots.

Redzot lielo jautājumu tvērumu,

man grūti iedomāties, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija sešu mēnešu laikā tiks ar to visu galā.

Tāpēc paredzu, ka vai nu kādas tēmas no izmeklēšanas būs jāizslēdz un jāfokusējas uz kaut ko ļoti konkrētu, vai arī komisijas darbības laiks būs jāpagarina.

Kas attiecas uz projekta sadārdzinājumu, tad arī šis jautājums rūpīgi jāšķetina. Projekta finansējuma avoti ir dažādi, un ir jāsaprot arī, kas ir ar militārās mobilitātes projekta līdzekļiem.

Pilnīgi noteikti jautājumā par finansējumu uz sarunu jāaicina Eiropas Komisijas pārstāvji. Vieni mēs galā netiksim – ar Eiropas Komisiju mums jāstrādā ciešā sazobē.

Jāturpina tas, ko Jānis Vitenbergs iesāka, proti,

pie šiem jautājumiem visām Baltijas valstīm jāstrādā kopīgi.

Tām trijatā jāsadodas rokās, lai klauvētu Eiropas gaiteņos, jo šis nav mūsu elitārs untums jeb vēlme pēc greznas dzelzceļa līnijas, lai ērti vizinātos no Tallinas līdz Berlīnei.

Šis tomēr ir drošības jautājums, un mums kā NATO un Eiropas Savienības robežvalstij šī militārā mobilitāte, iespējams, šodien kļuvusi par prioritāti.

Es nelolotu cerības, ka “Rail Baltica” projektu pilnā apmērā pabeigs līdz 2030. gadam, kā sākotnēji bija plānots.

Jebkurā gadījumā šis būs centrālais jautājums nākamajām valdībām. Taču domāju, ka Saeimas uzraudzība nedrīkst beigties līdz ar  parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības beigām.

Parlamentam būs jātur roka uz pulsa arī turpmāk. 

Artūrs Butāns, Saeimas “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas pārstāvis

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.