Jaunā likuma mērķis ir padarīt pašvaldību pārvaldību demokrātiskāku un daudz lielākā mērā saistītu ar sabiedrības iesaisti pārvaldes procesos.

Līdz šim dažkārt pašvaldības iedzīvotāju aktivitāti drīzāk uzskata par traucēkli, nevis par pozitīvu sadarbību, kas var dot pienesumu visam novadam kopumā.

“Pašvaldību likums” turpmāk paredzēs vairākas jaunas iespējas. Tās ir publiskās apspriešanas, kolektīvā iesnieguma iespējas, līdzdalības budžets, kas ir pilnīgi jauna lieta Latvijā, kā arī iedzīvotāju padomes pagastos.

Šis komplekss ļaus iedzīvotājiem vairāk iesaistīties lemšanā par sev svarīgām lokālām norisēm.

Publiskās apspriešanas jautājumi pašlaik īpaši izgaismojušies Covid-19 ēnā – cik prasmīgi un efektīvi mēs varam iesaistīt sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā.

Jaunajā likumā saglabāts pienākums pašvaldībām organizēt sabiedriskās apspriešanas un pienākums dokumentēt un pamatot viedokli, kāpēc sabiedrības izteiktie priekšlikumi ir vai nav ņemti vērā.

Dialoga veidošanai ar pašvaldību un lai varētu savā pagastā interesējošo jautājumu pieteikt lielajā novadā un uzrunāt domi ar savu vajadzību, būs iedzīvotāju padomes. Tās izvēlēs sapulcē no iedzīvotāju vidus, vēlēšanas organizēs vietējās pašvaldības vēlēšanu komisija.

Padome būs līdzvērtīgs partneris novada domei sarunās par iniciatīvām un attīstības projektiem. Pilsētas no iedzīvotāju padomju veidošanas ir izslēgtas.

Padomes būs obligātas tajos aptuveni 70 pagastos, kur iedzīvotāju skaits ir vismaz 1500. Tur, kur skaits ir mazāks, pašvaldība varēs lemt, vai veidot iedzīvotāju padomi.

Pagastu pārvalžu organizēšanu un to skaita noteikšanu vēlējāmies nodot pašvaldību rokās. Nav ekonomiska pamata noteikt, lai katrā pagastā šāda pārvalde būtu.

Stiprinot pašvaldību neatkarību lēmumu pieņemšanā, ir svarīgi, ka tās pašas pārskata, kā darbu padarīt efektīvāku.

Diviem vai trim pagastiem var būt viena pārvalde.

Vienlaikus tas neattālina iedzīvotāju no pakalpojumu saņemšanas, jo VARAM jau vairāku gadu garumā attīsta vienoto valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centru tīklu visā Latvijā, lai pakalpojumi būtu ērti digitāli pieejami un pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.

Līdzdalības budžets stāsies spēkā ar 2023.gadu, lai pašvaldības paspētu sagatavoties. Minimālais obligātais līdzdalības budžeta slieksnis ir 0,1 procents no pašvaldības budžeta.

Iedzīvotājiem paredzētas diezgan plašas tiesības lemt par to, kādus projektus konkrētā gadā viņi vēlas realizēt.

Pašvaldības kompetencē būs, kā šo procedūru noregulēt, bet mūsu ieskatā jābūt pēc iespējas plašākam sabiedrības lokam iesaistītam, lemjot par iniciatīvām, kas iedzīvotājiem vajadzīgas uz vietas.

Artūrs Toms Plešs, VARAM ministrs