Amerika. Amerikas Savienotās Valstis. ASV. Trīs bramanīgi burti, kas daudzos izraisa trīsas un tirpas. Pateicoties Liepājas sadraudzības pilsētas ciešajiem kontaktiem ar Belvjū un Liepājas pašvaldības atbalstam, man bija iespēja skatīt paša acīm tik daudz apbrīnoto un sapņos neizsapņoto zemi.

APGRIEZIENI

Pirmajās dienās, kad man tika prasīts, ko es domāju par Ameriku, tad noformulēju to tā – ”maksimālistu nācija”. Viņiem ir mērķis būt lielākiem. Un, ja ir mērķis, tad viņi uz to neatlaidīgi iet. Lielākās būves, plašākie ceļi, labākā pārvaldība un lielākās mašīnas, milzīgi sporta stadioni un… arī citos gadījumos lielākais svars. Kaut gan amerikāņu resnums manās acīs izskatījās pārspīlēts. Pilnīgi normāli cilvēki. Ārkārtīgi laipni un atsaucīgi.

Belvjū ir Sietlas aglomerācijā. Pēc Sietlas nodegšanas 19. gadā viņi izdomā nevis visu novākt un celt jaunu pilsētu, bet nodegušai pilsētai pārbūvēt pāri jaunu pilsētu. Milzīgs projekts, kurš veikts 30 gados un zeme esot izvesta vairāk kā Panamas kanālam. Mans saprāts bija pārāk provinciāls, lai to saprastu.

Augstkolu budžeti šķiet līdzīgi Latvijas lielāko pašvaldību pieejamiem līdzekļiem. Pat lielāki. Viņi saka – mēs sagatavojam pasaules pilsoņus. Tie ir amerikāņi.

PAŠVALDĪBA

Belvjū pilsēta atrodas izaugsmē. Viņi paši atzīst, ka pilsētas ainavu nepazīst. Joprojām tiek būvēti jauni debesskrāpji. Pāri ielai no pašvaldības ēkas tiek pabeigti četri torņi. Divi no tiem – ”Microsoft”, kas ir kā magnēts, lai tur attīstītos arī citas kompānijas, kas saistītas ar informācijas tehnoloģijām.

Pilsētas domi viņi pārbūvēja pirms diviem gadiem. Doma bija – tā būs būve nākotnei. Ir pagājuši pāris gadi, kad viņi atzīst – pilsēta ir attīstījusies tik ātri, ka ir nepieciešamība pēc jaunas ēkas. Uz manu jautājumu, kad viņi pieļauj attīstībai teikt STOP, jo zemes ir tik, cik tās ir, šie nespēj atbildēt. Bet visticamāk, ka attīstība var arī neapstāties, jo, piemēram, zemās un vecās ēkas var nojaukt un vietā būvēt jaunus un augstākus torņus. Tas tiek jau darīts jau tagad, tajā pašā laikā milzu uzmanību pievēršot vides saglabāšanas jautājumiem, uzturot milzīgus parkus. Tie ir amerikāņi.

DŽEKSONS

Džeksona nāve pienāca negaidot. Tā ”apsēdināja” amerikāņus. Daudzi pat pēc pirmajām ziņām, pameta darbus un devās mājās skatīties TV. Vairāk kā nedēļas garumā nebija aktuālākas tēmas par šo. Lielākais ziņu kanāls CNN rādīja tikai un vienīgi Džeksona ziņas. Kad ierados, tad man tika skaidrots par Ziemeļkorejas, Irānas un Irākas problēmām, un Obamas iecerēto veselības aprūpes sistēmas reformu. Pēc ziņām par popmūzikas karaļa nāvi, tas viss tika aizmirsts. Pasaule tika aizmirsta. Par Eiropu vispār nerunāsim. Džeksona diski tika izpārdoti rekorda ātrumā. Paši viņi ik pa laikam izmeta joku, ka Džeksona nāve brīžiem šķiet svarīgāka par 11. septembri. Tie ir amerikāņi.

UTT…

Krīzi viņi jūt. Jaunie dzīvojamo māju debesskrāpji stāv pustukši, bet par krīzi viņi runā tā – starp citu. Viņiem svarīgākas problēmas – Džeksons nomira. Manus stāstus par situāciju Latvijā viņi uztver kā kaut ko nesaprotamu. Kā es nesapratu Sietlas pārbūvēšanu, tā viņi – ziņas par situāciju Latvijā.

Viņi ir atvērti. Viņu skatījums uz dzīvi man liek aizdomāties par Latvijas nāciju. Jā, skatījos arī Sietlas geju praidu. Lielākās organizācijas uzskata par pienākumu tur piedalīties, tajā skaitā arī mums pazīstamais ”Microsoft” un ”Amazon.com”. Praidu atklāj pilsētas mērs. Tajā piedalās arī pilsētas domes deputāti, skolu administrācijas, augstskolas, bibliotēkas, regbija komandas, Senāta kandidāti utt. Nekādas perversības.

Brīžiem šķiet, ka viņi skatās visu laiku debesīs, kamēr mēs, latvieši, esam galvas noliekuši kartupeļu vagā. Viena no Latvijas jaunajām rakstniecēm ir salīdzinājusi Latvijas tautu ar purvu tautu. Bet tajā pašā laikā viņa atzīmē, ka mēs varam būt lepni ar to, ka esam purvā dzimuši, purvā auguši un purvā paliksim. Bet domāju, ka tik zvaigžņotas debesis, kā purvā nav iespējams vērot nekur citur. Un, kādēļ mums nepacelt acis zvaigžņotās debesīs? Mēs esam Latvijas tauta.

Atis Egliņš-Eglītis,
Liepājas Universitātes
Projektu daļas vadītājs

PS. Šeit ir tikai aprakstīts daļa no redzētā un sajustā. Mazāk pievērsos darba tēmām – lai negarlaikotu. Viņi mīl darbu un strādā smagi – un, šķiet, ļoti apzinīgi katrs pilda savu uzdevumu – pat vairāk. Bet sapņu zemē ir iespējams arī sapņus nepiedzīvot.