Viens no domnīcas ”Radošo
industriju attīstības izaicinājumi Latvijā un Liepājas iespējas” uzdevumiem
bija, ļaut Liepājas cilvēkiem sanākt kopā un runāt par dažādiem jautājumiem,
kas skar radošās industrijas. Cilvēkiem jāsanāk kopā, jo no šīs kopā runāšanas,
domāšanas, strādāšanas un radīšanas varam izdarīt vairāk. Mūsu ticība ir, ka
kopā var izdarīt daudz veiksmīgāk, labāk un gudrāk. Šādā veidā mēs varam radīt
labāku pilsētu un nākotni.

Ar šīm domnīcām vēlamies
iezīmēt Liepāju kā radošo industriju vietu jeb pilsētu radošo industriju
kartē.  80 % radošās industrijas notiek
jeb tiek organizētas Rīgā, līdz ar to arī finansējums visbiežāk tiek plānots
Rīgā, bet, uzaicinot šeit cilvēkus, kas šajā reizē bija Kultūras ministrija un,
parādot Liepāju, mēs atgādinām, ka mēs arī te esam.

Tas saskan arī ar ES
Struktūrfondu plānošanas jautājumu un finansējumu – mēs ar savām aktivitātēm
gribam  iezīmēt, ka mēs esam, mēs darām
un līdz ar to arī mums pienākas mazliet naudas, lai mēs varētu vēl vairāk un
labāk izdarīt.

Diskusijas laikā apskatījām,
kāda ir Liepāja kā pilsēta kopumā, ne tikai no kultūrpolitikas aspekta.
Galvenās tēzes, kas radās – Liepāja ir ļoti labā pozīcijā, lai mēs turpinātu
attīstīt radošo industriju. Piemēram, tekstils un tekstila apstrāde, apakšveļas
ražošana un mode ir viens no Liepājas labajiem piemēriem.

Liepāju, kā veiksmīgu vietu
uzņēmējdarbībai, iezīmē arī tas, ka mums patiesībā šeit ir viss, kas
nepieciešams. Ļoti labs piemērs izskanēja par modes dizaineri, kurš strādā
Liepājā un atzinis, ka mums tepat ir pieejami ļoti labi fotogrāfi, filmētāji,
modeļi, reklāmas aģentūras. Visi šie pakalpojumi šeit ir un nekur citur nav
jāmeklē – tas ir Liepājas pluss.

Diskusijas laikā Liepāja
tika apskatīta globālākā nozīmē un visas Latvijas kontekstā, jo radošās
industrijas nedrīkst skatīties viendabīgi. Liepāja tika analizēta arī no
pieejamības un transporta viedokļa, uzsverot, ka A9 šoseja nav vienīgais veids
kā šeit nokļūt.

Tāpat tika skarts arī
jautājums par Liepāju ilgtermiņā – kas notiks ar Liepāju pēc piecdesmit gadiem,
kas būs Liepājas iedzīvotājs, kāda būs viņa nacionalitāte? Kas notiks ar
ekoloģiju un pārtikas pieejamību? Pirmajā 
brīdī it kā šķiet, ka šie nav radošo industriju jautājumi, bet tā ir
priekšrocība, ka varam dažādus 
jautājumus apskatīt kompleksi, ne tikai šaurā kontekstā.

Noteikti sekos nākamās
aktivitātes un domnīcas, veltītas radošajām industrijām. Ja atrisināsies
finansējuma jautājumi, tad jau šogad varētu būt arī dažādi starptautiskāki
pasākumi, piemēram, ar mūsu došanos tepat uz Klaipēdu – pilsētu,  kura arī ir lielisks piemērs, kā ostas un
tranzīta pilsēta paralēli attīsta arī radošās industrijas centru. Būtu ļoti
interesanti saņemt šo pieredzi, motivāciju, redzēt kā viņi revitalizē degradētu
teritoriju, padara to interesantu un pievilcīgu, tādējādi dodot atkal tālāku
ietekmi ekonomikā.