Septiņpadsmit gadus SK
“Liepājas metalurgs” bija vadošā loma pilsētas sporta dzīvē. Katru
gadu klubs apmācīja vairāk nekā 600 topošo futbolistu un hokejistu. Pa šiem
gadiem vairāki tūkstoši mazo liepājnieku kļuvuši par īstiem sportistiem, uz
kuriem balstās Latvijas nacionālās komandas. Īpaša loma sporta dzīvē bija
tūkstošiem Liepājas sporta fanu, kuriem nebija svarīgs ne materiālais statuss,
ne etniskā piederība. Mēs bijām vienoti un lepojāmies, ka esam liepājnieki un
mums ir tik spēcīgs klubs.

Kluba nosaukums bija tas, kas
nesa mūsu pilsētas vārdu pasaulē. Vēlamies atgādināt, ka Liepājā varēja redzēt
tādus slavenus klubus kā “Schalke 04” (Vācija), “Dinamo”
(Kijeva), “Braga” (Portugāle). Vai liepājnieki redzētu šāda līmeņa
spēles, ja nebūtu sporta kluba “Liepājas metalurgs”? Mēs ļoti labi
zinām, ka neviens no sporta klubiem Latvijā nevar lepoties ar šādiem
sasniegumiem, tostarp arī bērnu sportā.

Tad, kad SK “Liepājas
metalurgs” pārņēma sporta bāzes un saglabāja pilsētas simbolus –
nosaukumus “Olimpija” un “Daugava” –, tie bija ļoti sliktā
stāvoklī un radīja problēmas pilsētai. Klubs atviegloja tās darbu sporta jomā.
Stadions “Daugava” tika labiekārtots un kļuva par starptautiska
mēroga sporta bāzi, kur norisinājās pat čempionu līgas sporta spēles un UEFA
kausa izcīņas. Stadiona “Olimpija” pamestie laukumi pārtapa par
mūsdienīgu sporta bāzi jaunajiem futbolistiem.

Mēs zinām, ar kādu rūpību un
pietāti “Kurzemes Vārda” žurnālisti un sporta kluba darbinieki vāca
un apkopoja vēstures materiālus par pilsētas futbolu un klubu
“Olimpija”, par kura tradīciju pārņēmēju sevi uzskatīja SK
“Liepājas metalurgs”. Savāktie materiāli tika izstādīti stendos un
informatīvajās galerijās. Unikāli materiāli tika izdoti sporta kluba veidotajās
grāmatās par futbolu un hokeju Liepājā. Cieņa pret savas pilsētas sporta
vēsturi un klubu tika ielikta jauno sportistu ētiskās audzināšanas pamatos.
Bija vēlēšanās saglabāt sporta vēsturi un nodot to nākamajām paaudzēm.

No 2014. gada janvāra SK
“Liepājas metalurgs” stadioni un bērnu komandas tika nodotas pilsētas
pārziņā. Liepāja ieguva vismodernākās sporta bāzes, disciplinētus sportistus,
kuriem “Liepājas metalurgs” bija panākumu, sportiskās stabilitātes un
izaugsmes simbols. Jau tagad mēs varam redzēt, kas notiek ar savulaik veiksmīgā
kluba “Liepājas metalurgs” simboliem.

Stadionos tiek noņemti kluba
logotipi, bērnu futbola pamatlicēja Leona Valinska fotogrāfijas, tā cenšoties
izdzēst no atmiņas tos, kuri septiņpadsmit gadu garumā atjaunoja, rekonstruēja
un cēla visu, kas bija saistīts ar sporta kluba darbību. Ja klubs vairs
nepastāv, tas nenozīmē, ka tā nekad nav bijis, ka mūsu pilsētas sporta
vēsturē nav bijuši futbola un hokeja svētki un notikumi. Vai tagad sāksim raut
nost bijušajiem faniem šalles, atņemsim sporta tērpus bērniem un pieaugušajiem
ar kluba “Liepājas metalurgs” logo? Cik tālu var iet savā gara
tumsonībā, ja naids un niknums par to, kas ir noticis ar rūpnīcu, tiek
attiecināts arī uz SK “Liepājas metalurgs”, kas savos septiņpadsmit
darbības gados ir devis milzīgu ieguldījumu ne tikai pilsētas, bet visas valsts
sporta dzīvē. 

Cienījamais Seska kungs!

Šāda attieksme pret vēl nesen vadošo
sporta klubu Latvijā līdzinās vandalismam – piedodiet par atklātību! Vēršamies
pie Jums ar lūgumu apturēt šo visatļautību un saglabāt sporta kluba
“Liepājas metalurgs” nosaukumu, logo un reklāmu tur, kur tā ir. Mums
nav, par ko kaunēties!

Mēs varam tikai lepoties ar mūsu
pilsētas sporta vēsturi. Slikta vai laba, tā ir mūsu kopējā vēsture!

Vēlamies atgādināt vēsturnieka
V. Kļučevska teikto: “Tautai, kura neatceras savu pagātni, nav
nākotnes!”

Ar cieņu,

A. Rogoza, SK
“Liepājas metalurgs” valdes loceklis, izpilddirektors kopš 1987. gada

J. Intenbergs, Virslīgas
futbola komandas galvenais treneris

D. Ivanovs un
G. Soloņicins, Latvijas futbola izlases spēlētāji

J. Romaņenkovs,
V. Gluhovskis, O. Semenovs, A. Linards, FK “Zvejnieks”
bijušie spēlētāji

V. Cisļonoks, Fanu kluba
prezidents