Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (turpmāk – LIZDA), atsaucoties uz ”Latvijas Radio 1” raidījumu ”Krustpunktā” (25.09.2019), kurā piedalījās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, ir neizpratnē par ministres izteikumiem attiecībā uz pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba slodzi nedēļā – 36 stundas rotaļnodarbību vadīšanai un 4 stundas, lai gatavotos nodarbībām.

LIZDA par absolūti nepieņemamiem uzskata ministres I. Šuplinskas izteikumus, pretnostatot pirmsskolas pedagogus pret citiem pedagogiem, kuri strādā citās izglītības pakāpēs. Vēstules turpinājumā citēti ministres I. Šuplinskas publiskie izteikumi, par kuriem LIZDA prasa paskaidrojumus.

Atbildot uz žurnālistes Aismas Orupes jautājumu par pedagogu trūkumu pirmsskolas izglītības iestādēs I. Šuplinska teica, ka vēlas rosināt diskusiju par pirmsskolas pedagogu darba slodzi. LIZDA pastiprinātu uzmanību piesaistīja šie ministres izteikumi:

”Esmu, protams, augstskolas pasniedzēja, redzu, kāds saturs ir iekļauts vispārējās izglītības posmā un nez kāpēc man šķiet, ka tomēr šī posma skolotājiem un pasniedzējiem tas gatavošanās periods ir krietni, krietni sarežģītāks.

Un es nebūt nenoliedzu, ka psiholoģiskā spriedze, kāda ir bērnudārzā, strādājot ar ļoti dažādo vecuma posmu, ir patiešām izaicinājums, bet man tā šķiet, ka tā pedagoģiskā līdziesaiste tomēr tur nav tik aktīva. Tāpēc tas viens no proaktīvajiem (vai provokatīvajiem. Šo vārdu intervijā nevar saprast – vēst. autori: LIZDA) piedāvājumiem ir tāds, ka šķirt pedagoģisko slodzi bērnudārzā, neuzrādīt, ka tās ir 36 tikai pedagoģiskā darba stundas. Bet nodalīt, es nezinu, varbūt puse ir tikai pedagoģiskais, puse ir šis pieskatīšanas darbs. Kā veidojas šī te vispār bērnudārzu audzinātāja, bērnudārzu pedagoga slodze, pārdomāt, šo.”

Žurnāliste Māra Jansone jautāja, bet kā tas varētu atsaukties uz šo pedagogu algām, jo pirmsskolā šis atalgojums ir jau tā mazāks?

I. Šuplinska: ”Nu, tad es gribu diskusiju par to. Es vēlreiz saku: manā ieskatā sagatavoties vienai vidusskolas stundai un augstskolas lekcijai ir krietni, krietni vairāk laika un es arī teiktu zināšanu un prasmju nepieciešams, nekā stundu sagatavot bērnudārzā. Un tā kontaktstundu prasība vidējās izglītības posmā vai vispārizglītojošās stundas posmā ir krietni lielāka nekā atkal bērnudārzā. Un man jau šķiet, ka tie svaru kausi nav saliekami vienā ciparā, kas ir adekvāts tai atalgojuma likmei vai pieņemsim stundu skaitā, kas arī ir adekvāts. Tas ir jautājums diskusijai, es tam esmu atvērta, es necērtu robu.”

Ņemot par pamatu šos izteikumus, LIZDA lūdz ministrei I. Šuplinskai atbildēt uz šādiem jautājumiem:

–  Vai izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska pirmsskolas izglītības pedagogu darbu vērtē kā mazāk darbietilpīgu un mazāk nozīmīgu salīdzinājumā ar pedagogu darbu citās izglītības pakāpēs? Lūdzam minēt konkrētus argumentus šim apgalvojumam.

–  Vai izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska uzskata, ka pirmsskolas izglītības pedagogam, gatavojoties nodarbībām pirmsskolas izglītības iestādē, ir nepieciešams mazāks patērētais laiks? Lūdzam pamatot savu viedokli.

–  Vai izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska uzskata, ka pirmsskolas izglītības pedagogam ir nepieciešama zemāka profesionālā kompetence kā citās izglītības pakāpēs strādājošajiem pedagogiem? Lūdzam minēt konkrētas zināšanas un prasmes.

LIZDA lūdz ministrei I. Šuplinskai atbildes uz vēstulē uzdotajiem jautājumiem sagatavot un atsūtīt līdz š.g. 4. oktobrim (ieskaitot). Informējam, ka LIZDA Padomes ārkārtas sēdē š.g. 9. oktobrī tiks izvērtētas ministres atbildes un lemts par turpmāko rīcību.

LIZDA vēlas atgādināt un uzsvērt, ka

pirmsskolas pedagogiem ir ļoti būtiska loma bērnu sociālo un mācīšanās prasmju veidošanā, speciālo mācīšanās vajadzību agrīnā apzināšanā un intervencē, kā arī bērnu veiksmīgai sagatavošanai turpmākajiem izglītības posmiem.

Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti vairākos ikgadējos izglītības pārskatos ”Education at a Glance” norādījuši, ka iegūtās zināšanas bērnam līdz 7 gadiem ir būtiskākās bērna turpmākajā attīstībā. Tāpat akcentēts, ka Latvijā nepieciešams veidot stratēģisku pieeju, lai uzlabotu pirmsskolas pedagogu darba kvalitāti un motivāciju, jo bērnudārzā bērns tiek skolots un sagatavots nākamajam izglītības posmam.

LIZDA vērš uzmanību, ka tikai sākot ar 2004. gada 1. septembri pirmsskolas izglītības skolotājiem ir obligāta augstākā pedagoģiskā izglītība. LIZDA uzskata, ka valstī ir nepieciešama lēmumu pēctecība un stabilitāte neatkarīgi no valdības vai ministrijas vadības maiņas. Kvalitatīvu un uz ilgtspējīgu attīstību balstītu pirmsskolas izglītību spēj nodrošināt tikai augsti kvalificēti pedagogi, līdz ar to ir svarīgi pirmsskolas izglītības skolotājiem nepazemināt kvalifikācijas un izglītības prasības.

LIZDA uzskata, ka daudz būtiskāk izglītības procesa kvalitātes celšanai nodrošināt esošo pirmsskolas izglītības pedagogu profesionālās kapacitātes celšanu un motivēt, profesionālu darbinieku piesaisti tieši pirmsskolas izglītības posmam.

LIZDA uzskata, ka

ministres I. Šuplinskas retorika par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba slodzi publiskajā telpā ir profesijas prestižu graujoša, īpaši laikā, kad tiek uzsākta reforma – jaunā kompetencēs balstītā mācību satura īstenošana.

Eksperti un pilotprojektā iesaistītie pedagogi jau vairākkārt ir pauduši viedokli, ka tieši otrādi – ir jāpārskata darba slodzei atbilstošie jaunie papildus pienākumi un jāpalielina tiem atbilstošais laika patēriņš.

LIZDA aicina izglītības un zinātnes ministri rosināt diskusiju par lielāku atbalstu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, kuri savā profesionālajā ikdienā nodrošina ne tikai pieskatīšanas, audzināšanas un rotaļnodarbības, bet uzņemas ļoti lielu atbildību tieši par bērnu pirmajām izglītības gaitām, bērnu drošību un bērnu labsajūtu, lai vecāki var sevi realizēt savā darbā un justies droši par savu bērnu, bērniem. Pirmsskolas izglītības posms – ir ļoti liela savstarpēja uzticēšanās, atbildība, sadarbība starp vecākiem un pedagogiem, un tā ir cienīgi jānovērtē arī nozares ministrei!