Baiba Bartkeviča: Katrai pilsētai ir savs stāsts
Šogad trīs pilsētas nes Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu – Tartu (Igaunija), Bādišle (Austrija) un Būdē pilsēta (Norvēģija). Nodibinājuma “Liepāja 2027” komanda viesojās katrā no šīm pilsētām un piedzīvoja atklāšanas notikumus. Ko Liepāja var gūt no citām Eiropas kultūras galvaspilsētām?
liepajniekiem.lv
Personīgi viesojos Tartu un Būdē. Katra no 2024. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām bija izvēlējusies savu atklāšanas nedēļas nogales konceptu.
Bādišle organizēja svinības visas nedēļas garumā, arī pirms un pēc atklāšanas pasākuma rīkojot dažādu veidu notikumus un aktivitātes visām gaumēm –
līksmoja visa pilsēta – gan vietējie, gan viesi.
Tartu koncepts bija galvenā atklāšanas ceremonija pilsētas centrā un ballīte nostāk no centra – pie Igaunijas Nacionālā muzeja, savukārt Būdē vislielāko akcentu un uzsvaru lika uz ārtelpu pasākumu, kas ilga tikai 30 minūtes, tomēr bija ļoti spilgts un iedvesmojošs un izstāstīja pašu būdēniešu pamatus – no kurienes viņi ir cēlušies un kurp dodas.
Tartu atklāšanas programmas notikumus atzinīgi vērtēju kā vienotu veselumu. Te varēja sajust un bija izceltas Dienvidigaunijas spēcīgās tradīcijas, vietas autentiskums, dabas tuvums, tai pašā laikā grandiozais šovs un labi organizētā ballīte pie Igaunijas Nacionālā muzeja spilgti atspoguļoja mūsdienas.
Tartu jutos kā pie brāļiem, jo programmas notikumos bija viegli sajust mūsu kopīgo izcelsmi.
Igauņiem izdevās lieliski un ar lepnumu parādīt savus pamatus – kultūras bagātību un dabas spēku.
Ļoti aizkustināja Norvēģijas pilsēta Būdē – neliela pilsēta aiz polārā loka, kas vēlas sevi spilgti iezīmēt kopējā Eiropas kartē.
Ārkārtīgi simpātiski, ka tika izcelta sāmu kultūra, sniegta iespēja sadzirdēt un iepazīt viņu tradicionālo balsi. Tajā pašā laikā esot un paliekot mūsdienīgai pilsētai.
Atzinīgi vērtējams, ka Būdē savu programmu veidoja, balstoties sezonalitātes principos. Programmas pamatā izvēlētas piecas sezonas – ar katrai savu spēcīgu raksturu un dabas komponentes iekļaušanu, veidojot ietvaru spēcīgam kultūras piedāvājumam.
Pamatā ir dabas ritums, kas saslēdzas vienā veselumā un asociējas ar cilvēka dzīves ciklu.
Jāsaprot, ka katrai pilsētai ir savs stāsts.
Liepājas stāsts ir tikpat interesants kā citām vietām – ar iespēju izcelt mūsu senās kultūras tradīcijas, īpašos pilsētas vaibstus, dabas tuvumu, mūsu paradoksus un citādo raksturu.
Baiba Bartkeviča, “Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027” mākslinieciskā vadītāja
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
