Intervija ar Sociālās statistikas departamenta direktori Baibu Zukulu.

– Kā iedzīvotājiem būt drošiem, ka patiešām zvana CSP intervētājs?

– Jau iepriekš cilvēks ir saņēmis vai uz konkrētu adresi ir nosūtīta CSP vēstule. To vispirms sūta uz oficiālo e-pasta adresi vai arī kādu citu.

Nākamais variants ir pa pastu nosūtīta vēstule, kurā rakstīts, par kādu tēmu būs aptauja, kad notiek apsekojums un kāpēc.

Ir norādīts arī bezmaksas tālruņa numurs, kur var pajautāt par intervētāju un noskaidrot, ka tas ir CSP veikts apsekojums. Intervētāju vārdi un uzvārdi ir arī mūsu mājaslapā.

Piezvanot intervētājs vispirms stādīsies priekšā.

– Kur nonāks ievāktā informācija, un ko ar to darīs turpmāk?

– CSP garantē datu drošību un konfidencialitāti. Tos apkopojam, bet neizsniedzam ne Valsts ieņēmumu dienestam, ne policijai, ne Valsts kontrolei, ne vēl kādam.

Statistiķi datus izmanto tikai anonimizētā veidā.

Tie ir būtiski, lai parādītu situāciju valstī.

– Kāpēc cilvēkus izvaicā par viņu finansēm?

– Viens no jautājumiem tiešām ir par ienākumiem vai algu, bet intervētājs nekad neprasīs ne konta vai kartes numuru, ne pieejas informāciju.

Mēs otrreiz neprasām informāciju, ko var iegūt valsts reģistros, piemēram, par pabalstiem, jautājam to, ko citādi nevaram iegūt.

Vaicājam arī par algu, jo diemžēl Latvijā ir arī ēnu ekonomika.

Mums vajadzīga patiesā informācija par darba algu.

Ziņas par ienākumiem ir ļoti svarīgas, jo Labklājības ministrija tās plaši izmanto un ņem vērā, pārskatot un mainot pabalstu apmēru, garantēto minimālo ienākumu.

Tādēļ svarīgi, lai dati būtu patiesi un valsts varētu sniegt nepieciešamo atbalstu trūcīgajiem, ģimenēm ar bērniem.

– Kādos gadījumos intervētājs ierodas dzīvesvietā?

– Maksimāli cenšamies samazināt iešanu uz mājām, to sākām jau kovidlaikā. Aizvien plašāk izmantojam reģistros pieejamos tālruņa numurus.

Saņēmis CPS vēstuli, cilvēks pats var internetā aizpildīt anketu. Var arī to iesākt un vēlāk pabeigt ar intervētāja palīdzību.

Ja mums nebūs kontaktinformācijas, tad mēģināsim cilvēku sasniegt mājās, kur intervētājs obligāti uzrādīs apliecību

un izstāstīs, kāpēc ir atnācis, kāda aptauja notiek. Ja iedzīvotājiem ir bažas, var piezvanīt uz mūsu kontakttālruni.

Uzziņai

CSP aptaujas

Līdz maija beigām turpinās aptauja par interneta lietošanu. Iekļauti 8,5 tūkstoši respondentu vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Līdz jūnija beigām iedzīvotājus aptaujās par ienākumiem un dzīves apstākļiem, iekļautas ap 8 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību, kuras atlasītas ar nejaušas gadījuma izlases metodi.

Aptaujā iekļautās personas vispirms saņems CSP vēstuli, kurā norādīts plānotais intervijas laiks un intervētāja kontaktinformācija. Ierodoties klātienē, intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju.

Lai pārbaudītu intervētāja identitāti vai plašāk uzzinātu par aptaujas norisi, iedzīvotāji var zvanīt uz CSP bezmaksas konsultatīvo tālruni 80008811 darbdienās no pulksten 10 līdz 18 vai rakstīt uz e-pastu: [email protected].

Avots: CSP

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.