Es noteikti domāju, ka šīs kvotas nevajag atjaunot, jo, manuprāt, ir ieguldīts diezgan liels darbs, lai no tā atteiktos. Ir nedaudz bēdīgi, ka par to atsākusies diskusija, – neesam gluži atgriezušies pie deputātu kvotām, taču kādu pussoli atpakaļ gan ejam.

Tas, kas iepriekš noticis Saeimā, nav laba prakse. Nevajadzētu būt tā, ka atsevišķas nevalstiskās organizācijas gūst priekšroku naudas saņemšanā tikai tāpēc, ka pazīst kādu deputātu, kamēr citi cīnās par finansējumu godīgā konkurencē, startējot konkursos, kuros ir atlases kritēriji.

Man būtu saprotami, ja iedalītu finansējumu, piemēram, nacionāli patriotiskām organizācijām vai kādam fondam, kas organizē konkursu, kurā projekti startē uz vienlīdzīgiem nosacījumiem un labākie tad arī saņem finansējumu.

Manuprāt, kinonozarei joprojām ir mieles par finansējumu filmai “Dvēseļu putenis”, kam nauda arī sākotnēji tika atvēlēta, iesniedzot deputātu priekšlikumu. Citi raksta projektus, piedalās konkursos, bet viena filma saņem finansējumu ārpus kārtas. Šāda sistēma man nav pieņemama, tā nonivelē kaut kādu godīgu konkurenci.

Deputātiem tā vietā, lai rūpētos par konkrētas organizācijas finansēm, būtu jāstrādā pie sistemātiskiem nevalstisko organizāciju finansēšanas risinājumiem, lai NVO varētu pilnvērtīgāk pildīt savas funkcijas.

Dace Bluķe, bijusī Saeimas deputāte