Domāju, ikvienam Latvijas pilsonim ir savs stāsts par
Latviju. Un lai arī tas kādam nepatiktu vai kādu neapmierinātu, ikvienam ir
lepnums par savu zemi. Un visvairāk to var izjust laikā, kad cilvēks ir tālu,
prom no Latvijas.

Domāju, ka ikviens ar zināmu emocionālu patriotismu sirdī
var teikt, ka viņš ir no Latvijas. Kaut arī Latvija pasaulē nav ļoti atpazīta.
Bet, manuprāt, prombūtne ir laiks, kad cilvēks visvairāk izjūt identitāti ar
savu valsti un tās kultūras mantojumu.

Runājot par patriotismu, personīgi man visemocionālākais ir
11.novembris, Lāčplēša diena. Īpaši redzot, cik patiesībā Liepājā ir ļoti daudz
cilvēku, kas spēj vienoties vienotam mērķim – lāpu gājienam.

Es šajā gājienā devos trešo reizi, ar to izrādot savu cieņu
un attieksmi cilvēkiem, kuri reiz stāvēja pie mūsu valsts šūpuļa un izcīnīja
Latvijas valsts neatkarību.

Bet runājot par valsts izveidošanos, pirmsākumiem, jāsaka,
ka Liepājas muzejā jau notiek intensīvs darbs, plānojot nākotni. Muzejā jau aug
Latvijas valsts simtgadei paredzēta ekspozīcija, kas veltīta brīvības cīņām un tam
laikam, kad Liepājā uzturējās Latvijas pagaidu valdība.

Tiek veidota satura koncepcija ceļojošai izstādei, kas būs
veltīta Miķelim Valteram. Tāpat arī Liepājas muzejā sācis strādāt jauns
speciālists Kristaps Kaktiņš, kurš intensīvi Latvijas universitātes profesora Ērika
Jēkabsona vadībā izstrādā satura koncepciju šai ekspozīcijai. Faktiski nupat
jau arī noslēdzies konkurss uz ekspozīcijas vizuālo metu jeb skices izstrādi.

Liepājas muzejā mēs dzīvojam Latvijas valsts dibināšanas,
Latvijas pirmsākumu garā.