Pēdējā laikā var novērot jaunu interneta lapu un sociālo mediju platformu izveidi, taču ir sarežģīti noteikt, vai šo lapu saturs ir uzskatāms par propagandu, kuras pamatā ir naidīgi nodomi, vai arī tas ir biznesa projekts. Faktiski šobrīd ir jauna tendence sociālajos tīklos radīt platformas, kuras vēlāk tiek pārdotas jaunam īpašniekam, pārmantojot arī lapas sekotājus, savukārt saturu jau pielāgojot jauno īpašnieku prioritātēm. Piemēram, “Tomajoki.lv” sāka ar joku publicēšanu un pēc tam nomainīja saturu. Joki cilvēkus atbruņo, viņi domā, ka tas nav nekas slikts, dalās ar tiem un spiež podziņu “Patīk”. Taču kādi spēki to visu var pagriezt pavisam citā virzienā. Tādējādi sociālie mediji un to platformas ir jāvērtē gan no iespējamām biznesa, gan politiskajām perspektīvām.

Latvija šajā gadījumā nav unikāla, līdzīgas tendences ir vērojamas visā pasaulē – gan Eiropā, piemēram, Itālijā vai Lielbritānijā, gan arī ASV. Šobrīd NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs sadarbojas ar pētniekiem no “Atlantic Council” digitālās pētniecības laboratorijas, kas seko līdzi šādām tendencēm ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Pētnieks Pīters Pomerancevs ir teicis, ka dzīvojam pēcfaktu pasaulē, kur vairs nav tik viegli noteikt, kur beidzas patiesība un sākas meli. Diemžēl cilvēki pārāk vieglprātīgi uzticas sociālajiem medijiem un to izplatītajai informācijai, nepārbaudot to citos informācijas avotos un pieņemot par absolūto patiesību.

Mūsu centra veiktajā pētījumā par Krievijas dezinformācijas aktivitātēm Ukrainā secinājām, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta sabiedrības šķelšanai starp dažādiem varas un sabiedrības līmeņiem. Tāpat dezinformācijas uzmanības lokā ir centieni graut sabiedrības uzticību valstij un tās spējām sevi aizsargāt.

Šobrīd ir būtiski, ka gan žurnālisti, gan sabiedrība kritiski izvērtē informāciju, kas iegūta sociālajos medijos vai neskaidras izcelsmes interneta vietnēs. Ir jāapzinās, ka internetā var tikt izplatīta arī melīga vai puspatiesa informācija, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrisko domu vai pat konstruēt pilnīgi citu, nepatiesu realitāti. Pats spēcīgākais, kas var būt, ir tas, ka sabiedrība sāk saprast, ka ar to manipulē.

Latvija ir maza valsts, kur cits citu pazīstam, tāpēc varam ar savu politisko līdzdalību sevi aizsargāt. Pavisam nesen sociālajos tīklos savu pētījumu par vietņu “Nozagts.com” un “Tomajoki.lv” īpašnieku publicēja Jānis Polis. Daudzi zina, kas viņš ir, viņa teiktajam ir uzticības kredīts. Jo vairāk žurnālistu, nozares studentu par to runās, jo aizsargātāki būsim. Mēs sakām – ja esi vienreiz brīdināts, jau esi aizsargāts. Katru reizi atverot internetu, turpmāk padomāsi, vai tas, ko lasi, ir bijis vai nav bijis. Veltīsi tās piecpadsmit minūtes laika, lai sameklētu vairāk informācijas. Ir nepieciešams apzināties, ka demokrātijas spēcīgā puse, proti, vārda brīvība, var tikt izmantota arī pret mums, izplatot melus un datu falsifikāciju.

Dace Kundrāte, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperte