Intervija ar Liepājas Universitātes (LiepU) rektori Daci Medni.

– Kā vērtējat publiskotos datus?

– Diemžēl ir pieejama tikai preses relīze, īss pārstāsts par to, kas secināts, meklēju pētījuma metodoloģiju, bet publiskajā telpā nekur neatradu.

Man ir ļoti grūti komentēt, jo, manuprāt, tas ir saistīts ar dažādām sociālajām grupām un dažādiem vecumiem.

Patlaban mainās studējošā portretējums.

Jo jaunieši patiešām lielākoties izvēlas nestudēt: arī pasaulē ir novērota šī tendence,

savukārt šobrīd sāk studēt tā saucamais tipiskam studiju procesam netipiskais studējošais – tas, kurš ir savu profesionālo dzīvi piepildījis, un viņš patiešām vēlas studēt. Tāpēc tas ir diezgan liels izaicinājums augstskolām – mainīt pedagoģisko pieeju.

Es negribētu piekrist, ka reputācija augstākajai izglītībai ir zema. Es teiktu, ka akcenti augstākajai izglītībai mainās.

– Kāpēc jaunieši izvēlas nestudēt?

– Tas būtu jājautā viņiem pašiem. Liela daļa iet uz profesionālās ievirzes izglītības programmām, kas, manuprāt, arī ir būtiski. Un ir tādi, kas iet strādāt, uzreiz iekļaujas darba tirgū.

Tiesa gan, šim aspektam ir divas puses – no vienas, šis ir zemākais līmenis darba tirgū, bet ļoti daudzi izvēlas uzreiz iekļauties, jo viņi nevar atļauties studēt, no otras puses, ir ļoti daudz profesiju, kurām vēl nav izglītības programmas.

Tas ir aktuāls jautājums šī brīža sociālajā un ekonomiskajā situācijā.

– Kādi ir LiepU šī gada uzņemšanas rezultāti?

– Galīgos rezultātus vēl nezinu, jo mums šonedēļ paraksta līgumus vēl tie potenciālie studējošie, kas pieteicās papilduzņemšanā. Pamatuzņemšanā mums bija par septiņiem procentiem vairāk noslēgto līgumu nekā pirms gada.

Cilvēki vēlas iegūt augstāko izglītību un, šķiet, tomēr izvēlas studēt tuvāk mājām.

Visas populārās programmas, kas ir LiepU, apliecina savu jēgpilnumu un noderīgumu tautsaimniecībai, proti, tās ir skolotāju izglītības programmas, pirmsskolas pedagogu programmas, logopēdija, kas šobrīd ir ļoti pieprasīta, un rakstniecības studijas maģistra līmenī.

– Pieminētajā pētījumā iedzīvotājus lūdza vērtēt Latvijas augstāko izglītības iestāžu studiju programmu kvalitāti, vai tā ir līdzvērtīga vidusmēra studiju kvalitātei citu Eiropas valstu augstskolās. Cik ļoti par to tiek domāts LiepU?

– Ļoti nopietni. Mēs strādājam, lai pilnveidotu studiju procesu, lai studiju procesu īstenotu mūsdienīgi, ar 21. gadsimtam atbilstīgām pedagoģiskajām pieejām, izmantojot atbilstošas pedagoģiskās pieejas, atbilstošus pedagoģiskos paņēmienus, un, protams, pilnveidojam programmas atbilstoši darba tirgum, tas ir, darba devēju vajadzībām.

Atgriezeniskā saite no studentu puses ir viens no kvalitātes izvērtējuma rādītājiem, un katru gadu studējošie to mums sniedz – par studiju kursu, studiju procesu kopumā.

Tas nodrošina kvalitātes vadības sistēmu jebkurā augstskolā. Tai skaitā LiepU.

– Vai Latvijā piedāvājums ir pietiekami plašs, interesants, lai nedotos prom uz ārvalstīm?

– Ne vienmēr piedāvājums ir tas, kas aicina cilvēkus aizbraukt.

Domāju, ka saliekas ļoti dažādi puzles gabaliņi, kāpēc jaunieši vai citi studētgribošie aizbrauc studēt citur.

Piemēram, iespēja iegūt citu pieredzi. Mani bijušie studējošie arī ir devušies uz ārzemēm, bet nevis tāpēc, ka viņi negrib Latvijā, bet grib paskatīties, kā uz šo konkrēto jomu skatās citur.

Ne vienmēr ir vainīgs piedāvājums, bet, protams, ir kaut kādas specifiskas nozares, kuras noteikti Latvijā nav. Un, ja studējošais vēlas tieši to, tad viņš arī meklē augstskolu, kurā tā ir. Tā ka iemesli ir ļoti dažādi.

– Vai ir nācies dzirdēt, ka izglītība Latvijā nav laba vai kvalitatīva, tādēļ jāskatās uz ārzemēm?

– Izglītības procesu veido vairākas puses: pats studējošais, mācībspēki, augstskola kopumā un vēl sistēma kopumā.

Ja jau nāku ar tādu attieksmi un sagaidu, ka būs slikti, tad meklēju tikai slikto un ieraugu tikai slikto.

Es domāju, ka mums ir daudz labu programmu, daudz labu mācībspēku. Turpināsim attīstīt, virzīt mūsu izglītības procesu, pamatojoties uz labajām praksēm un labajām pieredzēm. Un es runāju par visām augstskolām.

Katrā augstskolā ir šie stāsti, negatīvās pieredzes, manuprāt, ir jāizanalizē, no kurienes šāds stāsts ir aizsācies.

Tomēr ir būtiski, ka mēs novērtējam labās lietas, kas mums ir, un izmantojam to kā resursu tālākai izaugsmei, tas tad arī nodrošinās ilgtspēju, kas ir reputācijas pamatā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.