Vardarbības gadījumi pieaug gan nepilngadīgo vidū, gan starp pieaugušajiem.

Bērni un jaunieši saskaras ar emocionālu vardarbību izglītības iestādēs. Pēdējā laikā tajās visbiežāk izplatīts mobings.

Pieaugušie bieži sadzīves konfliktus risina verbāli un fiziski agresīvi, tātad vardarbīgi.

Bijuši vairāki gadījumi, kad ģimenes konflikta situācijā ir iesaistīta Valsts policija, un tad tā uzreiz lūdz nodrošināt visām iesaistītajām personām psiholoģisku atbalstu.

Iemesli, kādēļ pieaug atklāto vardarbības gadījumu skaits, varētu būt vairāki.

Pirmkārt, pieaug sabiedrības informētība, un cilvēki zina, kur vērsties pēc palīdzības. Otrkārt, izglītības iestādēs arvien vairāk atklāti runā par vardarbību, tās izpausmēm un sekām, un līdz ar to jaunieši runā par to, jo ir informēti.

Viens no iemesliem vardarbībai ir ģimeņu ekonomiskā nestabilitāte,

kas rada spriedzi, dažādus konfliktus, tāpat arī atkarību izraisošu vielu lietošana, kā arī psiholoģiskā slodze, kad nespēj valdīt jūtas, emocijas.

Šogad psihologu konsultācijas jau nodrošinātas bērniem, kas cietuši no emocionālas, fiziskas vardarbības ģimenē un ārpus tās.

Pērn izteikti dominējošā bijusi emocionālā vardarbība ģimenē, ārpus ģimenes, tad seko fiziska vardarbība, vecāku nolaidība un ļoti reti – seksuāla vardarbība.

Bērnu vecums, kuri saņēmuši pakalpojumu, ir no 4 līdz 18 gadiem, taču visbiežāk pakalpojums ir nodrošināts no 9 līdz 16 gadus veciem bērniem.

2023. gadā psihologa konsultācijas nodrošinātas bērniem, kuri pārsvarā cietuši no emocionālās vardarbības gan ģimenē, gan ārpus tās.

Savukārt mazāk izplatīts ir atbalsta pakalpojums vardarbību veikušajām personām.

2023. gadā to saņēma nepilns simts cilvēku, pērn – 83 personas devās pēc atbalsta, lai mazinātu vardarbību. Šogad jau 15 cilvēki saņēmuši šādu atbalstu no speciālistiem.

Pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir svārstīgs.

Sabiedrībai vēl joprojām trūkst izpratnes par vardarbīgu uzvedību, vajadzību to mazināt, vēl pastāv aizspriedumi.

Kāpēc cilvēki neizmanto vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma iespējas, iemesli ir vairāki. Piemēram, kauns jeb grūti atzīt, ka pastāv kāda problēma, kas saistīta ar vardarbīgu uzvedību, bail, ka tiks nosodīti, trūkst atbildības izjūtas, vaino citus savā uzvedības izpausmē. Iespējams, ka trūkst informācijas par pakalpojumu vai neizprot to.

Tāpat ir bail, ja izmantos pakalpojumu un ģimenē nu būs iejauktas institūcijas. Tāpat pastāv loģistikas un finansiālie šķēršļi, lai nokļūtu uz konsultācijām.

Iespējams, arī uzticības trūkums speciālistiem, kā arī nav izpratnes par “normālu” uzvedību vai uzskata, ka pats ar visu var tikt galā, nepiesaistot speciālistus.

Liepājā atbalsta sniedzēju skaits vardarbīgas uzvedības gadījumos ir nepietiekams – pieci psihologi, kuri strādā pilsētas centrā un šobrīd šo pakalpojumu piedāvā sadarbībā tikai ar MKB “Mācību centru”.

Lai sniegtu šo pakalpojumu, psihologam ir jāiziet noteikts apmācību cikls Rīgā, iegūstot atbilstošu apliecību.

Tad speciālists var strādāt gan grupu nodarbībās, gan sniegt individuālas konsultācijas.

Dace Zeļģe, Liepājas Sociālā dienesta direktore

Uzziņai

No vardarbības cietušie, kas saņēmuši atbalstu Liepājā

2023. gadā – 251 bērns, no tiem 27 ievietoti krīzes centrā, un 260 pilngadīgas personas (160 pirmreizēji, 14 augsta riska pakalpojumi un 2 krīzes dzīvokļa atbalsti).

2024. gadā – 270 bērns, no tiem 41 ievietots krīzes centrā, un 294 pilngadīgas personas (182 pirmreizēji, 34 augsta riska un 6 krīzes dzīvokļa atbalsti).

2025. gadā (līdz februāra sākumam) – 30 bērni, no tiem 5 ievietoti krīzes centrā, un 28 pilngadīgas personas (15 pirmreizēji pakalpojuma saņēmēji, 2 augsta riska pakalpojumi).

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.