Labāk kaut kas nekā nekas! Tomēr šobrīd nešķiet, ka ar atbalstu notrāpīts precīzi, proti, ne visi, kam tas tiešām būtu nepieciešams, to saņems.

Protams, ir ļoti cēli, ja tiek paziņots, ka bērniem un pensionāriem būs pabalsts, bet, ja paraugāmies pēc būtības, tad palīdzība tomēr būtu jāsniedz tieši par energoresursu veidiem, vērtējot, kam un kur ir tas lielākais sadārdzinājums – gāzei, elektrībai vai apkurei.

Valstsvīri visu laiku aizbildinās, ka vēlas būt fiskāli atbildīgi, tāpēc rūpīgi visu analizējot, bet tagad izkaisa naudu. Nav pārliecības, ka šī naudas dalīšana sasniegs to maksimālo mērķi, kas būtu jāpanāk.

Protams, pabalsta saņēmēji par šādu palīdzību būs priecīgi, bet, ja ģimenē ir viens, divi bērni, vai 50 vai 100 eiro mēnesī atrisinās lielo rēķinu problēmu?

Protams, tas kaut ko risina, bet galu galā ir arī mājsaimniecības, kas neiekļausies atbalstu saņēmēju lokā, taču arī tās izjūt šo cenu triecienu.

Jā, kaut kas tiks iedots, taču katram rēķini ir atšķirīgi. Šobrīd jau tiek runāts par ļoti ekstremāliem gadījumiem, kad mājsaimniecībām rēķinu summa ir gandrīz tūkstoš eiro. Bet, ja šiem cilvēkiem nav bērnu un viņi ir pirmspensijas vecumā?

Manuprāt, atbildīga fiskālā politika šobrīd netiek realizēta, nauda tiks izkaisīta tur, kur varbūt to nevajag, bet problēma līdz galam nebūs atrisināta.

Šķiet, problēmas būtība tā arī nav saskatīta, atbalsta paketē ir caurumi, tāpēc jāgaida, vai sekos kaut kādi papildinājumi.

Lai vai kā, atbalsta jautājums ir sakustējies uz priekšu, taču tas viss bija jārisina laikus. Problēma ir ilgstoši ignorēta, novilcināta un līdz galam tā arī nav novērtēta, radot cilvēkiem nevajadzīgu stresu. Protams, valdībai nav jānodarbojas ar tā dēvēto mikromenedžmentu, tai nav jāregulē mūsu dzīves un izvēles, taču šobrīd tiešām tiek piedzīvota krīze, un daudz prātīgāk ir to neielaist.

Dainis Gašpuitis, ”SEB bankas” ekonomists