Diendienā esot uz jumta, visādus brīnumus var ieraudzīt. Liepājā ir ļoti daudz ar malku apkurināmas ēkas, tāpēc mums, skurteņslauķiem, darba netrūkst. Sevišķi tagad, kad neapzinīgākie namu īpašnieki ir pamodušies.

Visvairāk dūmeņu slejas Jaunliepājā, arī Vecliepājā – tur, kur ir vecā apbūve. Jā, ienāk arī modernākas apkurināšanas ierīces, piemēram, gāzes katli, kurus arī jāapseko. Pirms tā ierīkošanas jāpārliecinās, vai ar ventilācijas kanāliem viss ir kārtībā, vai esošais skurstenis nav ieplaisājis utt.

Esmu novērojis, ka tie namsaimnieki, kuriem iekrāti līdzekļi un var atļauties saremontēt jumtus, dažkārt aizmirst par skursteņiem, kas nav mazsvarīgi. Ir redzēts, ka dūmeņus sataisa kļūdaini. Nav īsti pareizi, ka veco ķieģeli apsmērē ar cementu, jo pēc diviem gadiem apmetums tik un tā kritīs nost. Nevajag skursteņiem likt virsū cepures. Jā, saka, ka tā slapjums netek iekšā, taču ugunsdrošības noteikumi to aizliedz. Var gadīties, ka cepure uzlikta par tuvu, un dūmus sit atpakaļ. Lai skurstenis ātri neaizsērētu, nededziniet bērzu tāsi, slapju malku, plastmasas pudeles. Ja vēlaties, lai ir pavisam tīrs, ideāli būtu apses malka, kā arī sausas kartupeļu mizas.

Namu īpašniekus var iedalīt trīs grupās. Ir apzinīgie, kuri regulāri lūdz iztīrīt dūmeni, t.i, reizi mēnesī, kā paredz ugunsdrošības noteikumi. Taču parastām krāsnīm pietiek arī reizi gadā. Apkures sezonā sanāk divas reizes – pavasarī un rudenī. Otrā kategorija ir tādi, kuri dūmeņu tīrīšanas grafiku ievēro neregulāri. Bet trešie pamostas, kad ir jau par vēlu, krāsns nevelk, dūmu pilna istaba. Un tad sastājas rinda, jo Liepājā esam tikai trīs sertificēti šī darba darītāji. Esam noslogoti, jo, ja pieaicina neoficiālu tīrītāju – kādu nezināmu Jāni vai Mārtiņu, kurš darbu paveic neakurāti, atbildību nav kam prasīt.

Ja atrodas blakus, tad dienā varu dabūt gatavas trīs četras mājas. Ja atstatus – divas. Arī viena liela māja var paņemt visu dienu, ja jātīra ne tikai dūmenis, bet arī pakājes. Kanāla tīrīšana no augšas daudz laika neaizņem, protams, ja nav stipri aizkvēpis, taču katras pakājes attaisīšana, izgrābšana aizņem apmēram 30 minūtes.

Par skursteņslauķi strādāju apmēram piecus gadus, lai gan kopējais stāžs varētu būt deviņi gadi. Kad ieinteresēja šis darbs, sākumā patrenējos pie sevis, savā dzīvoklītī. Un, ja reiz esi uzkāpis uzjumta un sācis skursteņslauķa darbu, saslimti uz visu mūžu. Tā tas ir! Vērot pilsētu no augšas ir vienkārši super! Esmu ņēmis līdzi arī fotoaparātu. Vasarā var vērot koku zaļotnes, ziemā – apsarmojušo, apledojušo Liepāju. Ja jūs zinātu, kāds skats paveras no 5.stāvu mājas Karostā! Katrs mirstīgais ko tādu neredz.

Dainis Kreināts,
sertificēts skursteņslauķis