Intervija ar Liepājas Reģionālās Slimnīcas psiholoģi Diānu Jankausku.

– Kas ir pēcdzemdību depresija?

– Pēcdzemdību depresija ir psihiski un uzvedības traucējumi, kas novērojami periodā pēc dzemdībām. Ap 20% sieviešu ar to saskaras.

Pirmkārt, sievietes ķermenis iziet cauri dzemdību pieredzei – ķermenim tās ir milzīgas izmaiņas. Otrkārt, kad sievietei piedzimst bērniņš, īpaši, ja tas ir pirmdzimtais, viņa nezina, kā tas ir būt par mammu, kādas grūtības sagaidīs.

Jāpārkārto visa līdz tam ierastā dzīve, jāpieņem, ka mazulis prasa daudz rūpju ikdienā, naktīs viņš raud, klāt visam nāk negulētas naktis, nogurums, ķermeņa fiziskā atkopšanās pēc dzemdībām, ne vien pēcdzemdību sāpes, bet arī krūts barošana ne vienmēr ir nesāpīga un padodas uzreiz.

Tāpat hormonālais līmenis  mainās,

tādējādi vienā laikā jāpiedzīvo liels pārmaiņu un grūtumu kopums, kas var rezultēties ar šoku un apjukumu.

Te galvenais jautājums ir vai sievietei šajā laikā blakus ir spēcīgs atbalsts – vīrs, vīrietis, mamma, citi radi. Ja sieviete ir viena četrās sienās ar zīdaini, tas situāciju neuzlabo, riski var tikai pieaugt.

Turklāt depresija var būt kā ar pirmo, tā otro, trešo bērniņu. Liela nozīme ir tam, cik liela ir sievietes noturība un prasme tikt galā ar dzīves grūtībām. Tāpēc šis atbalsts no malas ir tik būtisks.

– Kā saprast – vienkārši skumjas vai depresija?

– Depresīvu stāvokli piedzīvo līdz pat 85% dzemdējušās sievietes, kad ir grūtsirdība, skumjas, raudulīgums, nomāktība, tomēr to nevajadzētu saukt par īsto depresiju.

Vājums sievietei var parādīties trešajā dienā pēc dzemdībām un ilgt, piemēram, dažas dienas vai pat trīs nedēļas un ilgāk.

Te jāpievērš uzmanība – cik ilgi un kā izpaužas? Ja tas robežojas ar rīcībām, kuras nav izprotamas un ir apdraudošas, nepieciešams meklēt palīdzību pie speciālistiem, ģimenes ārsta, psihiatra.

Ir būtiski rast skaidrību vai tās ir vienkārši pēcdzemdību skumjas, depresija vai varbūt pat pēcdzemdību psihoze.

– Kā ar teicienu – “tā ir jauno laiku slimība”?

– Agrāk par to vienkārši nerunāja, bet tas nenozīmē, ka tās nebija. Pieļauju, ka to piedzīvoja tikpat bieži kā mūsdienās. Kāda to piedzīvoja īslaicīgi, fragmentāri, cita ļoti smagi.

Senos laikos dzimtas dzīvoja vairākās paaudzēs zem viena jumta, mammas, māsas, vecmāmiņas. Grūtniece tā īsti nekad nebija viena, ja nebija tuvumā radi, varbūt saimniecībā turpat bija kāds no kalpiem.

Tāpat, dzimstot bērniņam, mamma nebija viena, pirtiņā viņai līdzās bija citas sievietes, bet arī pēc bērniņa piedzimšanas jaunā māmiņa nebija viena, vienmēr kāds bija līdzās, kas parūpējās gan par māmiņu, gan par jaundzimušo.

Mūsdienās tas ir krietni citādāk.

– Kā ar to cīnīties, ārstēt?

– Gadījumi ir ļoti individuāli, ir reizes, kad ir tik smagi, ka

mamma spiesta ārstēties psihoneiroloģiskajā slimnīcā un nemaz nav spējīga parūpēties par mazuli,

līdzīgi kā nesen notikušajā gadījumā.

Arī manā darba pieredzē bijuši gadījumi, kur periodā pēc dzemdībām tiek uzstādīta psihiatriska diagnoze un mamma par bērniņu nespēj rūpēties sākot no dažām dienām vai pat ilgu laiku, arī gadu, divus, un spēj veiksmīgi pildīt mātes funkcijas tikai vēlākā periodā, kad ir atveseļojusies.

Jāsaprot, ka  mēs nepiedzimstam par labām mammām un tētiem, bet gan mācāmies par viņiem būt.

– Vai nebūtu vairāk jāpievēršas jauno māmiņu veselības aprūpei?

– Protams, ir tā sajūta, ka līdz bērniņa piedzimšanai tu esi stingrā ārsta uzskaitē ar regulārām vizītēm, bet pēc dzemdībām rūpes galvenokārt tiek novirzītas uz mazuli. Šī iemesla dēļ

ir svarīgi, lai apkārt ir atbalstoši cilvēki.

Iespējams, ka sieviete, kurai ir pēcdzemdību depresija, nespēs pati saprast, kas ar viņu notiek un meklēt palīdzību, vēl jo vairāk, ja ir runa par pēcdzemdību psihozi.

Noteikti noderētu arī iespēja doties pie valsts apmaksātiem terapeitiem vai piedalīties kādās atbalsta grupās, tikties ar citām māmiņām, meklēt pirmo emocionālo palīdzību pie PEP mammām, kas atbalsta ģimenes ar mazuli no dzimšanas brīža līdz pat trīs gadu vecumam.

Arī mūsdienās tik populārie “mammu čati” nav slikta doma. Ir vieglāk, ja ir domubiedri.

UZZIŅAI

Vērtīgi atbalsta resursi:

– vmnvd.gov.lv redzams valsts apmaksāto speciālistu saraksts, ko iespējams saņemt pēc ģimenes ārsta nosūtījuma (nosūtījumu uz 10 konsultācijām);

– krīzes situācijās var zvanīt uz vienoto bezmaksas krīžu tālruni – 116123;

– PEP mammas (Liepājā – Baiba Griezīte);

– vērtīgs resurss latviešu valodā ir biedrības “Debesmanna” tiešsaistes platforma debesmanna.com.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.