Intervija ar zemnieku Didzi Lapuķi.

– Cik lielā mērā šībrīža laikapstākļi ietekmē jūsu saimniecības tīrumus?

– Nevaru teikt, ka laikapstākļi ir kaitējuši. Visi sējumi labi, un nevaru sūdzēties. Mīnus 15 grādu kailsals īsti tos neietekmē.

Tagad sals ir no kādiem astoņiem grādiem līdz desmit, pat vairāk, bet arī tas daudz nekaitē.

Ja vēl uzsnigs – stipri šaubos, vai var notikt ziemājiem kas slikts.

Tagad tādas [graudaugu] šķirnes, kas diezgan sala izturīgas. Arī tad, ja uznāks piecpadsmit grādu sals, nebūtu jāuztraucas, ka tās izsals; man tā  nekad nav noticis.

Tētis gan to pieredzējis agrāk, kad nebija tādu šķirņu, bet arī tikai kādu piecpadsmit, divdesmit grādu kailsalā. Tagad – ne.

– Kādu labību esat iesējis?

– Man ir kvieši, rapsis, kas iet ziemas guļā; patiesībā jau iemiguši.

Ja sals būtu uznācis pirms guļas, tad būtu sliktāk,

bet tagad es nevaru teikt, ka sējumiem ir slikti.

– Vai lauki negulēja ūdenī, kad bija lietavas?

– Gulēja, bet īslaicīgi. Ūdens noplūda, un arī tagad, kad piesala, zeme mitrumu diezgan ātri uzsūca.

Kamēr ūdens bija uz laukiem, tas nodarīja kaitējumu, bet varbūt tur, kur rapsis, – nedaudz izslīka. Savukārt ziemas kviešiem diezgan ilgi jābūt ūdenī, lai tie aizietu bojā. Te ir saglabājušies.

– Cik hektāros jums ir ziemas sējumu?

– Ap 180 hektāros ziemas kvieši – labība, ap 70–80 hektāru iesēts rapsis.

– Kādi būtu šiem sējumiem ideāli apstākļi turpmākajās dienās?

– Tagad vajadzētu, lai pārklājas kārtiņa sniega. Apsalis ir, un, ja uzsnigtu, būtu ideāli. Pietiktu ar nelielu kārtu – kā sedziņu.

Kad sāk krist sniegs, pietiek ar pāris centimetriem, un lielais sals vairs netiek cauri.

– Vai esat pieredzējis gadus, kad jums bijis pavasarī jāpārsēj lielas platības, kas ziemā iznīkušas?

– Labību – kviešus neesmu pārsējis; tik vien, kur man izslīkušas mazas platības. Tajās piesēju kāt vasarājus, un viss bija atrisināts.

Rapsis aizgājis postā vairāk, bet tad man nebija tik labas tehnikas un nevarēju kultūraugu tik labi iestrādāt zemē.

Bijis tā, ka šis augs jau rudenī nesadīgst vienmēr un pavasarī nākas pārsēt.

– Visa jūsu zeme Medzes pagastā. Kāda augsne? Vai tai nozīme šajos laikapstākļos?

– Manos laukos ir diezgan stingrs māls, un tas augus pasargā. Smilšu maz, kādi pārdesmit hektāri. Ar to arī diez ko negribu ņemties, jo tajā nav labas ražas. Smilšaina zeme liesa, taču labi filtrē mitrumu.

– Kādā ziņā mālaina labāka?

– Pirmkārt – auglīgāka, arī iecietīgāka pret sausumu, kas pēdējos gados vispostošākais. Mālā vismaz kaut kas izaug, bet smilts izdara ļoti lielu skādi.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.