Dimitrijs Trofimovs: Cilvēkiem ir jāatgādina, ka naudas sods jāsamaksā, citādi lieta nonāks pie tiesu izpildītājiem
Izvērtējot pērn ieviesto administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmu (APAS), Valsts kontrole atklājusi virkni trūkumu – daļa sodu savlaicīgi netiek iekasēti, sistēmā jāveic daudz manuālu darbību un pastāv arī ļaunprātīgu darbību riski.
"Kurzemes Vārds"
APAS izveides mērķis bija nodrošināt administratīvās atbildības reformas ieviešanu, kas notika pērn 1.jūlijā. Kopš tā brīža process lielākoties notiek informācijas sistēmā, nav vairs protokolu papīra formātā, kādi bija agrāk, piemēram, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus.
Atsevišķās vietās gan palikusi vecā protokolu noformēšana, piemēram, šur tur Ventspils pusē un pie austrumu robežas gluži vienkārši nav interneta pārklājuma, tādējādi likumsargiem protokolus joprojām nākas rakstīt ar roku.
Runājot par Valsts kontroles konstatētajām nepilnībām APAS, uzreiz gribas atzīmēt, ka jaunais likums paredz brīvprātīgu soda nomaksu mēneša laikā. Ja tas netiek izdarīts, tad lietas nonāk pie tiesu izpildītājiem.
Iepriekš tā jau bija sava veida tradīcija, ka autovadītāji sodus nomaksāja reizi gadā, tad, kad bija jāveic tehniskā apskate. Šajā brīdī mēs varam runāt par to, ko Valsts kontrole ir konstatējusi un uz ko norādījusi: sistēma darbojas, bet tikai daļēji, jo pērn no soda naudām savlaicīgi netika iekasēti septiņi miljoni eiro. Kādēļ?
Soda maksājumus nereti veic nevis pārkāpējs, bet kāds cits viņa vietā. Tā ir izplatīta parādība, tādēļ bieži vien maksājums ir kļūdains – netiek norādīts pareizs maksājuma uzdevums, tātad, par ko tiek maksāts, lēmuma numurs utt.
Datu neprecizitātes un identifikācijas problēma ir viena no sadaļām, kuras dēļ Valsts kontrole konstatējusi nesavlaicīgu naudas iekasēšanu.
Mēs piekrītam Valsts kontroles ieteikumiem, tāpēc esam apstiprinājuši tālākos soļus. Jāturpina pilnveidot APAS tā, lai tiktu automatizētas darbības, kas nodrošina labāku iekšējo kontroli lēmumu pieņēmējam, Valsts kasei un pašam cilvēkam.
Tuvojoties termiņa beigām, cilvēkiem ir jāatgādina, ka naudas sods jāsamaksā, citādi lieta nonāks pie tiesu izpildītājiem. Viens ir sistēmas automatizēšana, bet otrs – iekšējo procesu pilnveidošana, maksimāli samazinot manuālās darbības, kas procesu kavē.
Iedzīvotājiem vēlreiz gribu atgādināt, ka, izmantojot interneta vietnes www.csdd.lv un www.latvija.lv, svarīgi norādīt precīzu informāciju.
Tie nav izņēmuma gadījumi, kad cilvēki kļūdās ar dažiem burtiem, nenorāda pareizu e-pastu un paziņojums nesasniedz adresātu. Šādas kļūdas pēc var nākties risināt soda nomaksu ar tiesu izpildītāju.
Vai APAS sevi ir attaisnojusi? Lai kādi vēl priekšā būtu izaicinājumi sistēmas pilnveidošanā un darbinieku apmācībā, tomēr esam ieguvēji, sistēma sniedz digitālas ērtības un ir videi draudzīgs risinājums, jo tikai pieci procenti no kopējo lietvedību skaita palikuši papīra formātā.
Dimitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs